Rimšēvičs pašlaik par reālāko scenāriju uzskata Grieķijas izstāšanos no eirozonas, iespējams gan ne uzreiz, bet ilgākā laikā. Viņš skaidro, ka „pašreizējā situācija prasa, lai kāds atvērtu naudas maku, un neviens nav gatavs uz galda nolikt 30-50 miljardus eiro”.
Viņš gan pieļāva iespēju, ka kāda valsts vai valstu grupa varētu uzņemties iniciatīvu un šo naudu savākt. Bet kamēr šo finanšu nav un sarunas ir sabrukušas, tad izstāšanās no eirozonas esot reālākais scenārijs.
Lai gan Eiropas līderi izmanto katru iespēju, lai apvaicātos, vai Grieķijai mainījusies sarunu pozīcija, tomēr kredītsaistību atlaišana gan nav paredzama.
Rimšēvičs arī pauda, ka ilgtermiņā eirozona kļūtu ieguvēja, ja no tās izstātos Grieķija. Un Latvijai par šādu soli nebūt jābažījas.
Tāpat Latvijas Bankas vadītājs norādīja uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu atstāt atbalstu Grieķijai pašreizējā līmenī, bet prasot par trešdaļu lielāku ķīlas masu, kas kalpo kā nodrošinājums. "Tādējādi iepriekš ieķīlātie valsts vērtspapīri netiek uzskatīti vairs par pietiekami drošiem, kas kalpo kā nodrošinājums pret 89 miljardiem eiro," skaidroja Rimšēvičs.
„Tas nozīmē, ka iestājies brīdis, kad Grieķijai pašai jāsāk domāt, kā tiks galā ar šo situāciju,” sacīja Rimšēvičs.
Jau ziņots, ka svētdien Grieķijā notikušajā referendumā par aizdevēju nosacījumiem nobalsojuši 38,69%, bet pret bija 61,31% balstiesīgo.
Savukārt pirmdien no amata nolēmis atkāpties Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis.
Referendumu Grieķijas premjers Aleksis Ciprs rosināja pēc tam, kad Grieķija noraidīja starptautisko kreditoru piedāvājumu, kurā bija paredzēta starptautiskās programmas pagarināšana uz pieciem mēnešiem 12 miljardu eiro apmērā, pretī veicot dažādas reformas.
Eirozona un EK uz šo iznākumu ir reaģējusi dažādi: atsevišķi politiķi piesardzīgi, citi – asi. Savukārt Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis („Vienotība”) paudis, ka Eirozona ir stabila arī pēc Grieķijas referenduma.
