Sadaļas Sadaļas

Labrīt

"Knīpas un knauķi" saņems Zelta mikrofonu par mūža ieguldījumu

Labrīt

Unikāls atradums Lielajos kapos - Oto Tīca atdusas vieta

Tālis Linkaits: Rīgas un Ventspils osta varētu kļūt par kapitālsabiedrībām nākamajā gadā

Rīgas un Ventspils ostu reformu plāno pabeigt jau nākamgad; tieša ekonomiska iespaida uz ostām nebūs

Rīgas un Ventspils ostu reformai nepieciešamos likumus Saeimā cer pieņemt jau šogad, lai nākamā gada vidū tās varētu sākt darboties jaunā juridiskā struktūrā kā valsts kapitālsabiedrības. Pēc tam plāno ķerties arī pie Liepājas ostas pārveides. To intervijā Latvijas Radio pastāstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija (JKP)). Neskatoties uz ostu lietotāju pārstāvju iebildumiem, viņš uzsvēra, ka reforma pietiekami apspriesta ar visām iesaistītajām pusēm un tiešu ekonomisku iespaidu neatstās.

Linkaits pastāstīja, ka ostu pārvaldības reformas mērķis ir samazināt politisko ietekmi tajās, sekojot OECD valstīs esošajiem labas pārvaldības principiem. Ostu vadība tiks meklēta konkursos, iespējams, starptautiski. "Ja mēs pēc tam redzam profesionālu biznesa plānu, kurā ir gan izmaksu samazināšana, gan jaunu darbavietu radīšana ostas teritorijā, tad var teikt, ka ostu reforma notikusi veiksmīgi," komentēja ministrs.

Izmaiņām nebūšot ekonomiskas ietekmes – nekas nemainās attiecībā uz ieņēmumiem, ostu maksu lielumu, noslēgtajiem līgumiem, maksājumiem pašvaldībām. 

Linkaits atklāja, ka Ventspils un Rīgas ostu pārveide sāksies vispirms, jo daļēji tā jau sākusies  2019. gada decembrī, kad tika nomainīta daļa ostas valdēs Ventspilī. Ministrs cer, ka Saeima līdz gada beigām atbalstīs nepieciešamo likumdošanu. Pēc tam vajadzīgi vēl 9–12 mēneši pašam pārveides procesam. "Nākamā gada vidus varētu būt, kad šīs ostas jau varētu sākt darboties jaunā juridiskā struktūrā," sacīja Linkaits. Savukārt Liepājā izmaiņas varētu sākties 2023. gadā.

Saistībā ar izskanējušo neapmierinātību pret reformu Linkaits sacīja: "Diskusijas ir notikušas gandrīz divus gadus. Bijušas gan saskaņošanas, gan tikšanās ar uzņēmumiem. (..) Tas ir izdiskutēts no augšas līdz apakšai."

Pēc viņa teiktā, ir dažādi lobiji, interešu grupas, kas nevēlas pārmaiņas. Viena no šādām uzņēmēju grupām esot ar Šveices advokātu Rūdolfu Meroni saistīta grupa. Viņš atbild par smagos noziegumos apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") mantas glabāšanu. Un šī grupa, pēc ministra teiktā, satraukusies par vadību ostā, ka var mainīties ietekmes sfēras.

Linkaits uzsvēra, ka notiek mēģinājums bremzēt ostu pārvaldības reformu. Tas noticis jau iepriekš – 2002. un 2012. gadā, kad lobija spiediena ietekmē reformas neizdevās. Esošais ostu pārvaldības modelis tika izveidots pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā. Politiķis uzsvēra, ka viens no sistēmas arhitektiem (Aivars Lembergs) pašlaik uzturas cietumā. "Tas kaut kādā mērā ir simbols tam, kā jānotiek darījumiem ostās. Mēs vēlamies no tā iet projām," sacīja Linkaits.

Ostu lietotāji - neziņā par reformu

Vienlaikus Latvijas Stividorkompāniju asociācija, Rīgas brīvostas pārvalde, Liepājas ostas nomnieku asociācija, biedrība "Baltijas asociācija – Transports un loģistika" nosūtījusi medijiem vēstuli, kurā pauž neapmierinātību par valdības partiju pieņemto lēmumu, kas, pēc viņu domām, nav pietiekami apspriests ar iesaistītajām pusēm. Ostu lietotāji esot neziņā, vai varēs turpināt komercdarbību objektā un maksāt par tā izmantošanu kā līdz šim.

Vēstulē medijiem viņi uzsvēruši, ka atbalsta gan efektivitāti, gan caurspīdīgumu, gan labu pārvaldību, taču, viņuprāt, šie jēdzieni var palikt tikai kā skaļas frāzes: "Diemžēl politiķiem līdz šim nav pienācīga plāna, tiek noklusēti riski un problēmas, par ko ilgstoši esam brīdinājuši. Turklāt uz daudziem uzdotajiem jautājumiem neesam saņēmuši atbildes."

Ostu lietotāji uzsvēra sev neskaidros jautājumus:

  • nav veikts pietiekams ekonomiskais izvērtējums;
  • kopš pagājušā gada nav tikusi sasaukta Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēde, kas nav apstiprinājusi jauno ostu reformu;
  • nav atrunāts fakts, ka ostās izveidotās kapitālsabiedrības nenodarbosies ar komercdarbību;
  • nav norādīts, kāda būs pašvaldību loma pēc reformas;
  • nav definēta skaidra uzņēmēju un investoru iesaiste jaunajā pārvaldības modelī, kas tiek prasīts arī Eiropas Savienības ostu pakalpojumu regulā.

Ostu komersanti 22. martā ir iniciējuši publisku diskusiju "Kādu ostu pārvaldības reformu vajag Latvijas ostu attīstībai: par un pret", lai visas ieinteresētās puses apspriestu iespējamās problēmas un to risinājumus, kuri varētu būt labākie Latvijas tranzīta sektoram un valsts tautsaimniecībai kopumā. 

KONTEKSTS:

Valdību veidojošie politiskie spēki 15. martā pēc ilgām diskusijām vienojās straujāk virzīt JKP rosināto lielo ostu reformu Rīgā un Ventspilī.

Sadarbībā ar valdības koalīcijas partneriem izveidota Attīstības komisija ostu pārvaldības jautājumos, un līdz 2020. gada 1. jūlijam Saeimā bija plānots iesniegt gatavu likumprojektu trīs lielo ostu pārveidošanai par valsts kapitālsabiedrībām.

Par ostu pārvaldības modeļa maiņu  valdība sāka spriest pēc tam, kad 2019. gada 9. decembrī ASV iekļāva globālajā Magņitska sankciju sarakstā no pienākumu pildīšanas atstādināto Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī četras organizācijas, tajā skaitā Ventspils brīvostas pārvaldi.  Tad gada izskaņā gan no Ventspils, gan – lai arī tā ASV sankciju sarakstā nebija iekļauta, – arī Rīgas brīvostas pārvaldes valdes tika izslēgti visi pašvaldības pārstāvji, atstājot tikai valsts virzītos valdes locekļus. Valdība arī nolēma labot situāciju, valsts pārvaldībā pārņemot Ventspils un Rīgas brīvostu pārvaldes, un Saeima 12. decembrī vienas dienas laikā nolēma atbalstīt šo valdības priekšlikumu.

Baidoties, ka ar to varētu nepietikt, lai Ventspils brīvostas pārvaldi no ASV sankciju saraksta izņemtu, tika iets vēl soli tālāk – valsts nolēma veidot jaunu valsts akciju sabiedrību (VAS) "Ventas osta"  Ventspils ostas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt