Rīgas dome kopā ar Satiksmes ministriju gatavo ziņojumu valdībai par pašvaldībai nepieciešamo aizņēmumu, lai atjaunotu piecus nozīmīgus transporta infrastruktūras objektus. Plānots remontēt Vairoga jeb Gustava Zemgala pārvadu, Gaisa, Vanšu un Zemitāna tiltu, kā arī Mūkusalas krastmalu. To iecerēts paveikt līdz 2026. gadam.
Lai objektus sakārotu, pašvaldība lūdz aizņēmumu nepilnu 120 miljonu eiro apmērā. Neskatoties uz galvaspilsētas parādsaistībām, vicemērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība") pauda, ka pašvaldības finanšu situācija ir labvēlīga.
"Jebkurā gadījumā tas ir drošības aspekts, un tā ir kritiska infrastruktūra. Šeit nav citu variantu, kā šos tiltus neremontēt. Tas jau ietekmē ne tikai rīdziniekus, bet arī visus Latvijas iedzīvotājus," sacīja Ķirsis.
Vaicāts, kāda gan ir garantija, ka tiltus savedīs kārtībā, jo arī iepriekšējā dome to bija solījusi, Ķirsis atbildēja: "Primāri jau valdības aizdevums. Domāju, ka valdība lems par šī aizdevuma piešķiršanu, ņemot vērā, ka daudzās citās lietās mēs esam atraduši ar valdību kopsaucēju un sadarbība ir izveidojusies ļoti laba. Ja būs finansējums, tad mēs to paveiksim tāpat kā citas lietas šobrīd."
Finanšu ministrijas pārstāve Inta Komisare informēja, ka pašvaldība var aizņemties 20% no ikgadējā budžeta. Rīgai kopējā šā gada atmaksājamā summa ir daudzi desmiti miljonu eiro. Savukārt gada budžets ir ap vienu miljardu. Tātad dome noteiktajā aizdevumu limitā iekļaujas. Ministrija kārtējam darījumam risku nesaskata.
Komisare skaidroja: "Mēs, protams, skatāmies, lai šī summa, kas kārtējā gadā pašvaldībai ir atmaksājama, būtu saprātīga un lai pašvaldība spēj norēķināties. Šobrīd mēs redzam, ka Rīga ir spējīga pildīt savas saistības. Mums nav pamata apšaubīt Rīgas kredītspēju."
Cerēto valsts aizdevumu pašvaldība varētu atdot 20 gadu laikā, atklāja Ķirsis, norādot, ka tuvojas beigas Dienvidu tilta kredīta atmaksāšanai, kam Rīga ik gadu velta 50 miljonus eiro.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija), komentējot transporta infrastruktūras stāvokli galvaspilsētā, norāda, ka investīcijas ceļu, tiltu un pārvadu atjaunošanai ir ļoti nepieciešamas, jo pēdējos desmit gados objekti nav pietiekami labi apsaimniekoti.
"Nepieciešamās summas stipri pārsniedz tās iespējas, kuras gan valsts, gan pašvaldība var atļauties. Ir atrasti paši steidzamākie un prioritārākie objekti. Es domāju, ka tie rīdziniekiem ir vissvarīgākie," norādīja Linkaits.
Pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka Rīgai būs nepieciešami vēl daudzi simti miljonu eiro, lai sakārtotu arī citus nozīmīgus infrastruktūras objektus.
Celmiņš skaidroja: "Jā, mēs neesam tos uzturējuši un pārvaldījuši. Galvenā problēma ir cita. Numur viens – cilvēki arvien biežāk pārkāpj no sabiedriskā transporta uz privāto transportu. Numur divi – arvien lielāks cilvēku skaits izmanto Rīgas satiksmes infrastruktūru, nedzīvojot Rīgā. Līdz ar to arvien sarūkošs iedzīvotāju skaits Rīgā uztur arvien intensīvāku satiksmi."
Lai dome saņemtu plānoto aizdevumu, ziņojumu valdībā plānots iesniegt mēneša beigās.
