ĪSUMĀ:
- Rīgā komunālo pakalpojumu sniedzēji vasarā ieviesa līgumsodus.
- Uzņēmumi vēl skaidri nenorāda, vai sodus saglabās arī nākamajā apkures sezonā.
- Rīgas dome, visticamāk, aicinās uzņēmumus no līgumsodiem atteikties.
- Ekonomiste norāda, ka nav jēgas saglabāt līgumsodus situācijā, kad cilvēki rēķinus nevar apmaksāt objektīvu iemeslu dēļ.
Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības "Rīgas siltums", "Rīgas ūdens" un RNP šovasar atjaunojuši līgumsodus par kavētiem maksājumiem. Uzņēmumi Latvijas Radio skaidroja, ka pandēmijas laikā ieviestā atkāpe no iepriekš ierastās kārtības vairs nav aktuāla.
"Pandēmija ir beigusies. Šobrīd nav ārkārtas situācija, un nākamajā apkures sezonā ir gaidāms būtisks tarifu pieaugums. Mēs saprotam, ka iedzīvotājiem būs grūti norēķināties nākamajā apkures sezonā, un, lai neiekavētu jau esošos parādus, sākam aprēķināt soda naudu, lai paātrinātu parādu nomaksu," stāstīja "Rīgas siltums" valdes locekle Birute Krūze.
Pašlaik iedzīvotāju nesamaksātie parādi par "Rīgas siltuma" sniegtajiem pakalpojumiem ir 5,4 miljoni eiro. Uzņēmums sagaida, ka šo parādu cilvēki līdz jaunajai apkures sezonai samaksās.
"Gatavojamies nākamajai apkures sezonai, un atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šogad par dabasgāzi, kas nav ar Krievijas izcelsmi, mums ir jāmaksā avansā par to, ko mēs patērēsim ziemā.
Līdz ar to mums ir nepieciešama nauda, lai iegādātos dabasgāzi," skaidroja Krūze.
Vismaz pagaidām uzņēmums negrasās, sākoties nākamajai apkures sezonai, no līgumsodu piemērošanas par savlaicīgi neapmaksātiem rēķiniem atteikties.
"Bet ir iespējams, ka mēs arī pārskatīsim. Ja mūsu akcionāri lems, ka nav jāaprēķina soda naudas, tad mēs pilnīgi noteikti to nedarīsim. Bet šobrīd tāds lēmums nav pieņemts," komentēja Krūze.
Skaidrību par līgumsoda atcelšanu nākamajā apkures sezonā neviesa arī RNP pārstāve Una Grenevica.
"Šādas diskusijas varētu būt, bet mēs esam vairāki – gan vairākas kapitālsabiedrības, gan pašvaldība, un šādas sarunas noteikti notiks. Protams, mēs skatīsimies līdzi situācijai, kas notiks ar apkuri. Prognoze ir, ka rēķini tieši apkures pozīcijā būs divas reizes lielāki," norādīja Grenevica.
Viņa arī nenoliedza, ka līgumsods var būt riska faktors tiem iedzīvotājiem, kuri savlaicīgi nespēs samaksāt rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem, jo uzkrāsies gan nenomaksātie rēķini, gan soda naudas. Šī iemesla dēļ "Rīgas namu pārvaldnieks" rēķinos norāda informāciju, ka klientiem ir iespēja vērsties sociālajā dienestā, ja rodas kādas grūtības ar maksājumiem.
"Vajadzētu to darīt iespējami ātri, ja ir sajūta, ka šobrīd vai nākotnē varētu būt kādi apgrūtinājumi. Nevajag gaidīt divus, trīs mēnešus, jo tā parasti ir robežšķirtne, aiz kuras nomaksāt rēķinu kļūst praktiski neiespējami," sacīja Grenevica.
Rīgas domes izpilddirektors Jānis Lange ("Jaunā Vienotība") Latvijas Radio atklāja, ka sarunas ar kapitālsabiedrībām par līgumsodu atcelšanu, sākoties nākamajai apkures sezonai, noteikti notiks.
"Ir jāsaprot, ka kapitālsabiedrībām šis lēmums (atcelt līgumsodus) maksā naudu. Un tā gluži nav normāla situācija – nenomaksāt savlaicīgi rēķinus un nemaksāt par to līgumsodu. Šajā vasaras periodā mēs esam pārrunājuši šo jautājumu ar savām kapitālsabiedrībām, ka šī prakse šobrīd ir pārtraukta.
Bet ņemot vērā, kādas ir energoresursu cenas un kas notiks rudenī, visticamāk, mēs atkal aicināsim savas kapitālsabiedrības nākamajā apkures sezonā nepiemērot šos līgumsodus un būt sociāli atbildīgiem," stāstīja Lange.
Viņš norādīja, ka nākamajā apkures sezonā energoresursu cenas daudz būtiskāk ietekmēs iedzīvotāju maksātspēju nekā pagājušā ziemā. Līdz ar to gan valstij, gan pašvaldībai jāmeklē veidi, kā iedzīvotājiem palīdzēt neieslīgt parādu jūgā. Līgumsodu nepiemērošana būtu maza, bet tomēr palīdzība.
Soda naudas piemērošana ir pātagas mehānisms. Tas der cilvēkiem, kuriem ir maksāšanas disciplīnas problēmas, bet neder, ja ir maksātspējas problēmas, uzsvēra "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa. Viņasprāt, situācijā, ja iedzīvotājam ir problēmas ar maksātspēju, tad pirmais un svarīgākais rīcības mehānisms ir doties pie pakalpojuma sniedzēja un risināt šo problēmu.
"Strausa metode šajā situācijā pilnīgi noteikti nederēs, jo no šīm problēmām nenoslēpsies. Pieredze arī rāda, ka ir iespēja vienoties par šo uzrēķināto sodu procentu mazināšanu, maksājuma grafika sastādīšanu, ja vien abās pusēs ir vēlme situāciju risināt," uzsvēra Kropa.
Pēc viņas teiktā, soda nauda arī nav tā, kas motivē cilvēkus nomaksāt rēķinus laikus.
Kropa uzskata, ka nākamajā apkures sezonā uz cilvēku maksātspēju vajadzētu skatīties individuāli. Ja redzams, ka cilvēks nespēj nomaksāt rēķinus objektīvu apstākļu dēļ, vajadzētu atlaist soda naudu un sastādīt maksājumu grafiku, lai cilvēks spētu tikt galā ar rēķinu apmaksu.
Ekonomiste uzsvēra, ka energoresursu sadārdzinājuma izraisītā krīze neatpaliek no pandēmijas izraisītās krīzes un tā ietekmēs lielāku skaitu iedzīvotāju.
