AS “Rīgas siltuma” apkures tarifs par megavatstundu pašlaik ir 74,07 eiro. Šajā ziemā to par augstu uzskatīja bieži, bet, gaidot nākamo sezonu, uzņēmums aicina iedzīvotājus iekrāt. Megavatstunda varētu maksāt divreiz vairāk.
“Uz jauno apkures sezonu gāzes cena, “Latvenergo” cena varētu būt piesaistīta pie apmēram 100 eiro, līdz ar to mūsu tarifs varētu būt ap 155 eiro,” pastāstīja “Rīgas siltums” valdes locekle Birute Krūze.
“Cena 155 eiro par megavatstundu ir nepaceļama. Kāda ir jūsu vīzija? Palīdzēt tikai tiem, kuriem ir maznodrošināto statuss?” pauda Saeimas Mājokļu jautājumu apakškomisijas priekšsēdētāja Regīna Ločmele (“Saskaņa”).
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēdē piedalījās arī Ekonomijas ministrijas pārstāvji. Viņi norādīja, ka augsto tarifu riski ir zināmi un tiek domāts par iespējamiem atbalsta mehānismiem, bet atbalsts nebūs tāds kā iepriekšējā ziemā.
“Šāds slieksnis “no” nemotivē atsevišķus patērētājus ieviest taupības pasākumus, jo viņi zina, ka tas tiks nokompensēts no valsts budžeta. Arī tas jāpārvērtē,” norādīja Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktora vietniece Daira Armane.
Tikmēr pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” raizējas par to, lai nākamajā ziemā netiktu atslēgta apkure daudzām mājām. Apsaimniekotājs piedāvā labot Ministru kabineta noteikumus un paredzēt, ka apkure jāpieslēdz visām tām mājām, kuru parāds nepārsniedz 80%.
“Ja būtu šāds regulējums, tad Rīgā netiktu pieslēgtas tikai 76 mājas. Attiecīgi lielākais māju skaits tiktu pieslēgts,” sacīja “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) pārstāvis Raimonds Dzintars.
Bet to, ka kāda māja paliktu bez siltuma parādu dēļ, uzņēmumā “Rīgas siltums” uztvēra kā pārmetumu. Parādniekiem apkure netiekot atslēgta.
“8. oktobrī visas mājas tika pieslēgtas, arī mājas ar parādiem. Mēs māju pieslēdzam, ja gaisa temperatūra trīs dienas pēc kārtas ir +8 grādi. Kad tapa Ministru kabineta noteikumi, tie tapa ar mērķi, lai visi būtu apmierināti, arī siltumapgādes piegādātāji. 90. gadu sākumā, mēs atceramies, ka bija ļoti daudz bankrotējušu uzņēmumu. Jūs noteikti negribat, lai siltumapgādes komersanti būtu bankrotējuši,” sacīja Krūze.
Tikmēr RNP pārstāvošais Dzintars norādīja: “”Rīgas siltuma” vēlme un apņemšanās pieslēgt ēkas bija tikai un vienīgi tad, kad mēs minējām par šo problemātiku plašsaziņas līdzekļos, ka tiek pieprasīts no apsaimniekotāja avansēt šos maksājumus. Tikai tad izskanēja šī labā apņemšanās griba.”
Ekonomijas ministrija turpināšot virzīt izmaiņas Ministru kabineta noteikumos. Ministrijā pieļauj, ka lielāks atbalsts varētu tikt piešķirts tiem, kuriem siltuma patēriņš ir mazāks.
KONTEKSTS:
Jau 2021./2022. gada ziemas sezonā bija vērojams gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes cenu kāpums, kas ietekmēja apkures izmaksas. Pēc februārī uzsāktā Krievijas iebrukuma Ukrainā energoresursu cenas atkal kāpa, un netiek prognozēta cenu samazināšanās.
Labklājības ministrijas (LM) paspārnē sagatavoti vairāki atbalsta pasākumi iedzīvotājiem, lai palīdzētu mazināt elektroenerģijas cenu pieaugumu arī nākamajā apkures sezonā, taču premjers vairākkārt paudis, ka valsts atbalsts iedzīvotājiem nākamajā apkures sezonā varētu būt mērķētāks un vairs nebūs tik plašs.
