Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) kā "Rīgas satiksmes" kapitāldaļu turētāja pārstāvis piektdienas, 1. marta, pēcpusdienā sasauktā kopsapulcē, kurā piedalījās arī daļa valdes un domes galvenā finansiste, ir apstiprinājis "Rīgas satiksmes" šā gada budžetu. Uzņēmuma pagaidu vadītāja Anrija Matīsa vēl šonedēļ prasīto 136 miljonu eiro vietā Rīgas vadība lēmusi kapitālsabiedrībai piešķirt 130 miljonu eiro dotāciju.
Budžeta pieaugums paglābs “Rīgas satiksmi” no maksātnespējas un ļaušot noturēt biļešu cenas un atlaižu klāstu esošajā apmērā. “130 miljoni eiro, no vienas puses, nodrošina visas atlaides sabiedriskajā transportā, no otras puses - nodrošina atalgojuma palielinājumu, ja runājam par darbiniekiem,” sacīja Ušakovs.
Uz jautājumu, vai tas neliks domei izdevumus samazināt kādā citā jomā, Ušakovs atbildēja izvairīgi, sakot, ka pilsētas budžeta izstrāde vēl ir procesā.
Matīss apgalvo, ka ar tādu naudu pietiks, lai kompāniju glābtu no maksātnespējas. “Pagājušo gadu pie šīs dotācijas uzņēmums beidza ar sešu miljonu eiro zaudējumiem. Plus ir nākuši papildus jauni izdevumi, piemēram, [līgums ar] “Rīgas Mikroautobusu satiksmi”, par ko esmu jau vairākkārt minējis. Protams, akcionārs šodien akcionāru sapulcē uzdeva mums veikt vēl tālākus optimizācijas pasākumus. Mēs darīsim visu, lai šie optimizācijas pasākumi atspoguļotos uzņēmuma finanšu rādītājos, lai mēs varētu vairāk ietaupīt,” sacīja Matīss.
Tāpat Ušakovs uzdevis “Rīgas satiksmes” pagaidu valdes priekšsēdētājam Anrijam Matīsam strādāt pie izdevumu un ieņēmumu optimizācijas un uzņēmuma darba sakārtošanas.
Pašvaldības dotācija uzņēmumam 2018. gadā bija 122,7 miljoni eiro, 2017. gadā - 107 miljoni eiro un 2016. gadā - 98,6 miljoni eiro.
To, ka “Rīgas satiksmē” nonāk vairāk nekā desmitā daļa galvaspilsētas budžeta, mērs pamato ar uzņēmuma sociālo funkciju.
Pērn tikai 13% pasažieru par braucienu samaksāja pilnu biļetes cenu, kas tāpat ir mazāka par aprēķināto brauciena pašizmaksu. Savukārt gandrīz puse pasažieru braukuši par brīvu.
Par iespēju vērsties tiesībsargājošajās iestādēs saistībā ar “Ernst&Young” auditoru atklātajiem naudas izšķērdēšanas gadījumiem “Rīgas satiksmē” Ušakovs ar valdi neesot runājis: “Par to tālāk tiks lemts, atbilstoši visiem piedāvātajiem viedokļiem, kā rīkoties.”
Notikušas izmaiņas arī “Rīgas satiksmes” pagaidu valdē.
To atstājuši divi no četriem tās locekļiem – Jānis Geduševs un Edmunds Zivtiņš. Viņi darbu valdē bija sākuši vien pērn 14. decembrī pēc tam, kad līdz ar uzņēmuma korupcijas skandālu no amatiem atkāpās visi pieci toreizējie valdes locekļi. Tādējādi valdi atstājuši arī tie locekļi, kas valdē bija laikā, kad slēgti neizdevīgie daudzmiljonu līgumi un rīkoti korupcijas skandālā izgaismotie iepirkumi.
Nu "Rīgas satiksmes" pagaidu valdē būs trīs jauni locekļi – domes Finanšu departamenta direktores vietnieks Juris Švanders, domes Nekustamā īpašuma pārvaldes priekšnieka vietnieks Ernests Saulītis un Juris Meirāns, kurš valdē iecelts "kopīgu konsultāciju rezultātā, ņemot arī vērā, ka Matīss ar viņu ir kopā strādājis".
Ušakovs neslēpa, ka jaunos valdes locekļus izvēlējies pats.
KONTEKSTS:
Šonedēļ "Rīgas satiksmes" pagaidu vadītājs Anrijs Matīss atklāja, ka uzņēmuma noturēšanai virs ūdens gadā vajagot 137 miljonus eiro, turklāt 16,7 miljonus eiro no tiem - jau martā. Tāpēc viņš grasījās domei prasīt papildu 13 miljonu eiro dotāciju, līdz ar to tā sasniegs 135 miljonus eiro.
Tāpat Matīss draudēja atstāt amatu, jo nevarot atrisināt visas iepriekš radītās problēmas uzņēmumā bez domes atbalsta. Pēc sarunas ar Ušakovu viņš gan nolēma, ka paliks savā amatā.
