«Rīgas satiksme» šogad varētu lūgt papildu 11 miljonus eiro

Rīgas pašvaldības uzņēmums "Rīgas satiksme" budžeta grozījumos varētu lūgt domei aptuveni 11 miljonus eiro, kas uzņēmuma ieskatā ir neatbilstošas pašizmaksas aprēķina dēļ tam nekompensētā summa par pakalpojumu sniegšanu. Savukārt nākamgad uzņēmumā lēš nepieciešamību pēc 140 miljonu eiro dotācijas.

Taujāts, vai uzņēmumam šogad būs nepieciešama papildu dotācija, tā pagaidu valdes vadītājs Ernests Saulītis trešdien, 3.jūlijā, domes Satiksmes un transporta lietu komitejā norādīja, ka pamatfunkciju veikšanai ar piešķirto dotāciju šogad būs pietiekami, taču līdzekļu neesot uzņēmuma attīstības veicināšanai.

"Mūsu aprēķini liecina, ka pagājušajā gadā neatbilstošas pašizmaksas aprēķina dēļ dome nav kompensējusi pakalpojumu sniegšanu aptuveni 11 miljonu eiro apmērā. Vismaz daļu šīs naudas lūgsim šī gada budžeta grozījumos piešķirt," sacīja Saulītis.

Līdz šim šogad “Rīgas satiksmei” no rīdzinieku naudas piešķirti 130 miljoni eiro

Taujāts, cik liela dotācija kapitālsabiedrībai varētu būt nepieciešama nākamgad, amatpersona pauda viedokli, ka

nākamgad līdzīgi kā šogad dotācija varētu būt 130 līdz 140 miljonu eiro robežās.

Viņš pastāstīja, ka valde apstiprinājusi pagājušā gada pārskatu un uzņēmums, kā jau iepriekš izskanējis, gadu noslēdzis ar vairāk nekā sešus miljonus eiro lieliem zaudējumiem.

Pēc Saulīša teiktā, zaudējumu galvenie iemesli ir izmaksas par tehnikas iegādi, kā arī zaudējumus 1,5 miljonu eiro apmērā radīja sadarbība ar pilnsabiedrību "Rīgas mikroautobusu satiksme" (RMS). Viņš vērtēja, ka uzņēmuma finansiālie rādītāji ir stabili un darbu optimizēt izdevies tik tālu, ka šogad nav izmantots neviens overdrafta līgums.

Konkrētu summu, cik šī gada laikā uzņēmuma izdevies ietaupīt, Saulītis gan nosaukt nevarēja.

Saulītis deputātiem klāstīja, ka, sekojot rekomendācijām, uzņēmums izstrādājis vairākus iekšējās pārvaldības dokumentus, piemēram, izstrādāts korporatīvās pārvaldības kodekss, iepirkumu veikšanas reglaments un citi dokumenti. Viņš gan atzina, ka pagaidām "tie ir tikai dokumenti" un galvenais jautājums būšot to ieviešana reālajā darbā.

"Daļa dokumentu darbojas ar valdes lēmumiem un viss notiek. Taču, piemēram, runājot par iepirkumu veikšanas reglamentu, redzam, ka iepirkumu process pagarināsies, jo veicam papildu pārbaudes," sarežģījumus iezīmēja Saulītis.

Runājot par dažādiem sadarbības līgumiem, valdes vadītājs pastāstīja, ka jau pirmās ieviestās izmaiņas sadarbībā ar RMS devušas savu artavu. Ja ieviestās izmaiņas nebūs pietiekamas, uzņēmums varētu apsvērt ideju atteikties no "zilajiem maršrutiem" arī pilnībā. Zilās krāsas mikroautobusi ir tie, kuros pasažieri var izmantot tās pašas atlaides, kuras noteiktas "Rīgas satiksmes" maršrutos. Sākot no 1.maija, pakāpeniski šo zilo maršrutu skaits tiek samazināts, līdz beigās no 13 maršrutiem šādi būs tikai pieci.

"Pērn zaudējumi bija seši miljoni, bet patlaban uzņēmums strādā ar 1,5 miljonu eiro zaudējumiem. Tas jau parāda uzlabojumus," pauda Saulītis, komentējot jautājumu par to, cik tieši izdevies ietaupīt no RMS līguma pārskatīšanas.

Tāpat viņš norādīja, ka "Rīgas satiksme" nelauzīs sadarbības līgumus ar "Škoda transportation" un "Škoda Electric" par transportlīdzekļu piegādi. Par šiem iepirkumiem izmeklēšanu ierosinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). "Mēs joprojām risinām sarunas par to, kādi darbi katrai pusei jāveic un kā situāciju atrisināt. Jautājumu par sodu piedziņu risināsim tikai pēc tam, kad atrisināsim visus tehniskos jautājumus," izvairīgs par sarunu saturu bija Saulītis.

Pēc viņa teiktā, 15.jūlijā uzņēmums varētu vienoties ar "Škoda Electric" par atlikušo transportlīdzekļu piegādes grafiku. Sarunas ar "Škoda transportation" gan esot sarežģītākas un tās varētu ilgt līdz augusta beigām.

Savukārt kreditori, pēc Saulīša teiktā, galveno uzmanību vērš uz pārvaldības procesu sakārtošanu, proti, uzņēmuma padomes un valdes iecelšanu. To, kad varētu tiks iecelta padome, Saulītis gan nezinot.

KONTEKSTS:

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA "Rīgas satiksme" auditētais apgrozījums pērn bija 175,355 miljoni eiro, kas ir par 15,1% vairāk nekā gadu iepriekš, un zaudējumi veidoja 6,278 miljonus eiro, kas ir vairākas reizes lielāki nekā 2017.gadā. Uzņēmuma apgrozījums 2017.gadā bija 152,39 miljoni eiro un zaudējumi bija 15 116 eiro.

"Rīgas satiksme" nodrošina pasažieru pārvadājumus ar autobusiem, tramvajiem un trolejbusiem Rīgā, kā arī apsaimnieko autostāvvietas pilsētas ielu malās. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Rīgas dome.

Tikmēr KNAB ir sācis kriminālprocesu saistībā ar trim "Rīgas satiksmes" veiktajiem iepirkumiem - par 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013.gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013.gadā veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro.

Kriminālprocesā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

No KNAB iepriekš skaidrotā par "Rīgas satiksmes" kriminālprocesu izriet, ka tas sākts par to, ka Čehijas un Polijas uzņēmumu pārstāvji, vienojoties ar Rīgas domes un "Rīgas satiksmes" atbildīgajām amatpersonām, kā arī ar "Rīgas satiksmi" saistītā uzņēmuma pārstāvjiem, noziedzīgo darbību īstenošanai piesaistīja fizisku personu un ar viņu saistītas personas. Šīs personas nodarbojās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodrošināja finanšu plūsmu, piesaistot gan reāli darbojošos, gan arī fiktīvus uzņēmumus, tādējādi nodrošinot kukuļu maksāšanu Rīgas domes un "Rīgas satiksmes" atbildīgām amatpersonām saistībā ar trim iepirkumiem.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa decembra sākumā sešām no septiņām šajā lietā aizdomās turētajām personām kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Tie bija ilggadējais partijas "Gods kalpot Rīgai" biedrs, uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks, "Rīgas satiksmes" Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, bijušais "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, tramvaju un trolejbusu ražotāja "Škoda Transportation" amatpersona Vladislavs Kozaks, uzņēmējs Māris Martinsons un uzņēmējs Edgars Teterovskis.

Jūlija sākumā kļuva zināms, aizdomās turētā statuss piemērots arī bijušajam Rīgas mēram un jaunievēlētajam Eiropas Parlamenta deputātam Nilam Ušakovam ("Saskaņa").

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti