«Rīgas satiksme» nākamgad saņems vēl par 20 miljoniem eiro lielākas domes dotācijas

Situācija, ka Rīgas domes (RD) uzņēmums "Rīgas satiksme" līdz ar iekļaušanu vispārējā valdības sektorā valsts rocību nākamgad samazinās par 72 miljoniem eiro, tiešas neērtības pasažieriem neradīs. Vēl vairāk – RD ne tikai negrasās taupības vārdā atteikties no bezmaksas braucienu uzsaukšanas, bet arī plāno par 20 miljoniem eiro kāpināt dotācijas "Rīgas satiksmei".

«Rīgas satiksme» nākamgad saņems vēl par 20 miljoniem lielākas domes dotācijasEdgars Kupčs, Zane Mače
    Šonedēļ par realitāti pārvērtusies pavasarī tikai pieļāvuma formā izteiktā versija, ka pēc Eiropas Savienības kritērijiem korupcijas skandālos un finanšu riskos ierautais RD uzņēmums "Rīgas satiksme" ir iekļaujams vispārējā valdības sektorā. Tas darāms, jo "Rīgas satiksme" nav uzskatāma par tirgus ražotāju, galvaspilsētā veido monopolu, turklāt lielākoties pārtiek no pašvaldības dotācijām, kas šogad sasniegušas 120 miljonus eiro. Ko tas nozīmē valsts budžetam? To, ka nākamā gada budžeta fiskālā telpa jeb valsts tērēšanās iespējas saruks par 72 miljoniem eiro.

     

    Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") solīja domāt, kā tādas situācijas nepieļaut turpmāk. "Mums ir nepieciešams pieņemt lēmumus, kas nodrošinātu, ka šāda nekontrolēta situācija pašvaldību uzņēmumos nevarētu būt. (..) Ja pašvaldība grib uzlikt izmaksas visiem valsts iedzīvotājiem, tad tas nav iespējams –  tā ir pamatdoma".

    Rīgas mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai") ievēlēšanas sēdē atzina, ka izmaksas uzvels Rīgas iedzīvotājiem. Pašreizējo 120 miljonu eiro dotāciju "Rīgas satiksmei" ir plānots palielināt vēl par aptuveni 20 miljoniem eiro. Taču no dāsnajiem labumiem braucējiem gan pašvaldība nedomā atteikties.

    ""Rīgas satiksmes" pagaidu valde no sākuma nosauca lielāku [summu]... Tagad viņi dara visu, lai šī summa samazinās," teica Burovs,

    norādot, ka dotāciju summa jau ir samazināta, salīdzinot ar sākotnēji iecerēto, un darbs pie tā turpinās. "Ja mēs negribam atcelt sociālās garantijas, atlaides, negribam pārskatīt tarifus, un to neviens no mums negrib darīt, tad vajadzētu meklēt citu [risinājumu]. Šobrīd pagaidu valde to dara.

    Uzņēmuma "Rīgas satiksme" iekļaušanas valdības atbildības zonā ir neiepriecinoša ziņa valsts budžetam, jo uzliks tam 72 miljonu eiro slogu un arī bremzēs ekonomikas attīstību, sacīja bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Taču viņš arī uzsver, ka turpmāk valsts varēs kontrolēt RD kompānijas rīcību.

    "Ilgtermiņā, ja mēs skatāmies, tas nozīmē, ka "Rīgas satiksmei" būs ļoti grūti realizēt kaut kādas investīcijas, pirkt jaunus transporta līdzekļus,

    jo faktiski katru gadu jebkāda veida tramvaju, trolejbusu, autobusu iegāde būs jāiekļauj kopējā budžeta pakotnē. Šīs investīcijas faktiski konkurēs gan ar mediķu algām, gan ar pensijām, gan ar jebkura veida citiem izdevumiem," teica ekonomists.

    Jautāts, vai valsts kaut kā varēs ietekmēt "Rīgas satiksmi", Āboliņš sacīja, ka "tas ir politikas jautājums par to, kādā veidā ir jāmaina pārvaldības struktūra".

    Taču ekonomists atgādina, ka uzņēmumos ar valsts kapitālu valstij ir lielāka teikšana. Turklāt, ja "Rīgas satiksme" nākotnē gribēs lielākas investīcijas vai aizņemties naudu, tas būs jāsaskaņo ar Valsts kasi. Tādējādi valsts "teikšana" domes uzņēmumā palielināšoties.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti