Līdz šim Rīgas restorāna nedēļu tās dalībnieki vairāk uztvēra kā mārketinga rīku, lai sevi parādītu plašākai vietējai publikai, bet šoruden tas jau ir izdzīvošanas jautājums. Restorāna “Ferma” šefpavārs Māris Astičs salīdzināja šīs vasaras un rudens restorānu nedēļas, kas abas notiek Covid-19 zīmē:
“Tā, kas bija vasarā, tā bija pēc smaga izdzīvošanas posma, un tad bija gaisma tuneļa galā. Saule spīdēja. Šo rudens restorānu nedēļu mēs kā uzņēmums gaidījām vairāk, nekā mēs gaidām pusdienas. Tas viss bija vajadzīgs, bet diemžēl ar visiem šiem ierobežojumiem ir tāds iekšējs nemiers.
Mēs īsti nezinām, vai mēs rīt būsim vai nebūsim. Un kā mēs ar komandu smejamies - mēs katru dienu strādājam kā pēdējo. Tiešām cenšamies no sirds maksimāli visu izdarīt.”
Astičs atzina, ka jūt satraukumu arī no restorānu apmeklētājiem. Kāds rezervāciju atceļ, kāds neatnāk vispār. Ir viesi, kas jautā par sejas maskām.
Restorāna “3 pavāru restorāna Tam labam būs augt!” līdzīpašnieks un šefpavārs Ēriks Dreibants teica, ka šis rudens ir smags izdzīvošanas laiks. Tūristu plūsma apsīkusi, restorāna darbība ir teju apstājusies, un nākas atlaist darbiniekus.
“Šis ir iedevis kaut kādu cerības impulsu. Vismaz mēs saprotam, ka par oktobri mēs varēsim samaksāt algas un īri. Tas jau ir daudz. Bet cilvēki ir atsaucīgi un nāk uz Rīgas restorānu nedēļu. Protams, vienmēr vēlētos vairāk, bet, tā kā ir ierobežojumi attālumam starp galdiņiem, tad mēs ātri vien piepildāmies, jo mēs šobrīd varam uzņemt mazāk viesu nekā pirms marta,” stāstīja Dreibants.
Restorāna “Kaļķu vārti” izpilddirektore Sandra Sirmace norādīja, ka cilvēku interese par restorānu nedēļu ir, bet, protams, tā ir mazāka, nekā iepriekš bija ierasts. Arī pēc šīs nedēļas jaunajiem noteikumiem rezervācijas tiek atceltas, bet arī nāk klāt jaunas.
“Anulējas vairāk tie, kuri bija plānojuši nosvinēt dzimšanas dienu vai vārda dienu, izmantojot Rīgas restorānu nedēļas piedāvājumu. Kur bija 7 - 9 cilvēki, kas bija draugu kompānija, un nebija viena mājsaimniecība. Šī nedēļa salīdzinoši ir labāka nekā tā, kad nebija Rīgas restorānu nedēļa. Finansiāli mēs, protams, saliksim, cik mēs būsim iztērējuši produktos, darba spēkā un nodedzinājuši elektrībā un tad skatīsimies. Domāju, ka nebūsim tik lielos mīnusos kā septembrī,” stāstīja Sirmace.
Restorāna “B-bārs” īpašnieks Armands Mednieks atzina, ka interese par Restorānu nedēļas piedāvājumu ir liela. Iespēju robežās restorāns viesus uzņem.
“Cilvēkus kaut kā cenšamies regulēt, nepieņemt vienlaicīgi. Sarežģīti ir restorāniem ar to darboties. Protams, ka tā lielākā atbildība ir uz darbiniekiem. Viņi vairāk tiek noslogoti ar ierobežojumu ievērošanu, nekā ar tiešajiem pienākumiem, piemēram, pasniegt ēdienu,” stāstīja Mednieks.
Restorānu pārstāvji uzsvēra, ka restorānu nedēļa nekad nav bijusi mērķēta uz ārvalstu viesiem, līdz ar to arī šoruden vietējie ir tie, kas izmanto restorānu nedēļas piedāvājumu un veicina ēdināšanas nozares asinsriti. Vismaz divas nedēļas tā rit straujāk.
KONTEKSTS:
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.
Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga, un 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedzis 25 gadījumus. Pieaug arī rindas uz Covid-19 testiem, un cilvēki bez simptomiem jau ir aicināti uz pārbaudi nepieteikties.
Reaģējot uz slimības izplatību, valdība nolēma, ka sejas aizsargmaskas sabiedriskajā transportā no 7. oktobra ir obligātas. 13. oktobrī valdība lēma, ka maskas jāvalkā arī sabiedriskās vietās, kur uzturas vairāk nekā 15 minūtes. Pašlaik Latvijā publiskos pasākumos iekštelpās var pulcēties līdz 500 cilvēkiem, brīvā dabā – līdz 1000. Privātos pasākumos iekšā var pulcēties 30, bet ārā - 300.
