Būvnieka kontu arestēšana un panākumi sarunās par kompensācijas labprātīgu atmaksu – šos VNĪ nosauc kā galvenos advokātu biroja “Tark Grunte Sutkiene” panākumus, kopš līguma slēgšanas pēc Rīgas pils ugunsgrēka pagājušās vasaras sākumā.
Advokātu birojs “Tark Grunte Sutkiene” ar Ministru kabineta atļauju izraudzīts no trīs kandidātiem sarunu ceļā, nerīkojot iepirkuma konkursu.
Tā galvenais trumpis – pieredze lietās par ugunsgrēku radītiem zaudējumiem, kādas VNĪ juristiem neesot. „VNĪ štata juristi tā teikt nodarbojas ar parastās komercdarbības apjomā VNĪ lietu kārtošanu, un šādi gadījumi neplānoti, kas ir apjomīgi un kam pēkšņi ir nepieciešams novirzīt ļoti lielus resursus, šad tad gadās,” skaidro VNĪ Juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers.
Samaksa par biroja pakalpojumiem tiek aprēķināta pēc nostrādāto stundu skaita un kopš pagājušā gada jūlija jau sasniegusi gandrīz 130 tūkstošus eiro. Ja birojam izmaksās arī maksimālo šajā līgumā paredzēto summu, kopumā advokātu pakalpojumi VNĪ būs izmaksājuši vairāk nekā trešdaļu miljona eiro.
VNĪ gan skaidro – šāda summa aprēķināta sadarbībai nākamo piecu gadu garumā – ja sāktos tiesvedība ar būvnieku. Šobrīd esot pamatotas cerības uz mierizlīgumu.
„Šī summa, kas ir izskanējusi par turpmāko sadarbību, tā nav summa, ko mēs noteikti samaksāsim. Tā ir, mūsuprāt, maksimālā iespējamā aplēse, ko nosaka, mūsuprāt, civilprocesa likums, ka var pieprasīt līdz 5% no zaudējumu summas,” stāsta Valkers.
Arī “Tark Grunte Sutkiene” vadošais partneris Ivars Grunte norāda, ka pašlaik konkrētu summu nebūtu iespējams nosaukt: „Process ir laikietilpīgs, un tā potenciālā summa, to mēs nevaram nosaukt. Mēs šajā lietā strādājam pēc stundu likmes, un tā ir pat mazliet zemāka, nekā mūsu ierastā stundu likme. Ir iesaistīti diezgan daudzi mūsu biroja advokāti, kas ir ar profesionālu, augstu kvalifikāciju.”
Maksa par VNĪ speciāli piesaistītā zvērinātu advokātu biroja pakalpojumiem iekļauta kopējā Rīgas pils ugunsgrēka valstij nodarīto zaudējumu summā. Šobrīd tā tiek lēsta aptuveni piecu miljonu eiro apmērā, un tiks piedzīta no būvnieka, ja tiesa atzīs atbildīgo būvuzņēmumu vainu.
Kas notiks gadījumā, ja tiesa neatzīs būvnieka vainu, VNĪ atturas prognozēt, uzsverot – šādu iespēju nepieļauj. Optimistiski ir arī juristi, norādot, ka savākts pietiekams daudzums nepieciešamo pierādījumu. „Mēs tā ceram. Ja šajā procesā, vai nu kriminālprocesā vai civilprocesā būs atbildīgās personas, tad mēs domājam, ka arī tiks piedzīti tie izdevumi, kas saistīti ar juridisko palīdzību,” norāda Grunte.
Advokāts Ivars Grunte gan atzīst – process jau ieildzis, jo pretējā puse piesaistījusi spējīgus juristus. Piemēram, vilcienu iepirkuma sāgā pēc Satiksmes ministrijas rīcībā esošās informācijas akciju sabiedrībai “Pasažieru vilciens” juristu piesaiste izmaksājusi salīdzinoši tikai 100 tūkstošus eiro, tomēr šīs mierizlīguma sarunas vestas starptautiskā līmenī.
