“Rēķini, kas šobrīd tiek piestādīti klientiem no atkritumu apsaimniekotāja, un mēs tālāk to iekļaujam savā rēķinā, ir informācija par to, ka tie ir atkritumi. Kādi atkritumi un vai tās ir kādas soda naudas, šobrīd tāda informācija tik detalizēta rēķinā pieejama nav,” skaidroja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāve Una Grenevica.
“Savukārt šajā pavasarī, martā vai aprīlī, to mēs vēl precizēsim, bet pavasarī mēs plānojam atkritumu pozīciju detalizēti piestādīt katram klientam, kur varēs skaidri redzēt, cik tiek samaksāts par sadzīves atkritumiem, kas tiek izvesti par pilno maksu. Un, ja ir kādas soda naudas, tad, cik tās ir lielas un par ko,” pastāstīja Grenevica.
Bieži vien mēs lieki samaksājam par to, ka, piemēram, novietoto transportlīdzekļu dēļ atkritumu izvedējiem nav iespējas piekļūt pie konteineriem. Tad atkritumu izvedējam jābrauc atkārtoti, un par to ir jāmaksā papildus. Tāpat, ja šķiroto atkritumu konteinerā ir nonākuši kopējie sadzīves vai nepareizi sašķirotie atkritumi, tad par to izvešanu tiek piestādīta maksa kā par nešķirotajiem atkritumiem, nevis šo konteineru izved bez maksas.
“Lielgabarīti, kas tiek novietoti sadzīves konteineriem blakus, kas ir neatļauta rīcība, jo ir jāpiesaka atsevišķi konteiners šiem lielgabarīta atkritumiem, par ko maksā visa māja,” uzsvēra Grenevica.
“Mēs skaidri varēsim šajā rēķinā sekot līdzi savai šķirošanas disciplīnai, sodiem un visam pārējam. Tad jau tā aina būs krietni skaidrāka.
Un mēs ceram, ka tā šķirošana kļūs precīzāka, apjomīgāka un veiksmīgāk atspoguļosies rēķinā, jo, kā mēs zinām, šķirotie atkritumi ir bez maksas vai arī kā bio atkritumi par būtiski samazinātu tarifu,” atgādināja RNP pārstāve.
Atkritumu apsaimniekotāji apliecināja, ka tik tiešām nereti nākas saskarties ar grūtībām piekļūt pie atkritumu konteineriem, kā arī šķiroto atkritumu kvalitāte bieži vien ir slikta, kā rezultātā tiek piestādītas papildus izmaksas.
Lielākās problēmas esot ar daudzdzīvokļu mājām.
SIA “Eco Baltia vide” direktors Andris Ziemelis atzina, ka ziemā piekļūt pie atkritumiem un tos savākt ir grūtāk nekā vasarā: “Kopumā ņemot, tie varētu būt 11, 12, dažreiz 13%, kad mēs netiekam klāt izvest atkritumus. Protams, mēs identificējam problēmu un pasakām, ka mēs neesam tikuši klāt.
Ja mēs runājam par dalīti vāktajiem atkritumiem, tad aptuveni 4-5% gadījumu ir tā, ka ir slikts piejaukums, sadzīves atkritumu piejaukums.
Tas nozīmē, ka mūsu šoferis piebrauc, atver vāku, paskatās, kas tur ir iekšā. Ja saturs ir atbilstošs, tad viss ir kārtībā. Ja saturs nav atbilstošs, ir sadzīves atkritumu piejaukums, attiecīgi, mēs informējam, veicam foto fiksāciju un piestādām rēķinu kā par sadzīves atkritumiem,” pastāstīja Ziemelis.
Diemžēl šādu piemēru dēļ atkritumu izvešana iedzīvotājiem kļūst dārgāka.
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Ervīns Straupe pieļāva, ka rēķinos iekļautā informācija varētu izmainīt paradumus vismaz daļai iedzīvotāju. Cilvēki pašlaik īpaši pievērš uzmanību saviem izdevumiem.
“Tie atkritumi, kas ir nešķirotie, tiem ir sava kubatūra, tarifs, izvešanas biežums; tur viss ir tā kā līdz šim. Savukārt tie papildu izdevumi rodas vai nu mājai, kur nav nodrošināta piekļuve pie šiem konteineriem, vai arī šķirojamajiem konteineriem ir kaut kas sašķirots nepareizi. Par to tiek ņemta maksa. Un šobrīd tas viss parādās kopējā atkritumu izvešanas ailē. Ja to ir iespējams un pārvaldnieks ir gatavs atšifrēt sīkāk, lai var redzēt katru mēnesi, kur un kas ir aizgājis papildus, tai skaitā lielgabarīta aizvešana, tas nozīmē, ka tā ir laba iniciatīva,” sprieda Straupe. “Galvenokārt būs redzams, ka tie nav 10 centi, tie var būt pat vairāki eiro mēnesi no katras mājsaimniecības. Kaut kāds noteikts skaitlis X, kas vienkārši var būt izlietots daudzkārt lietderīgāk.”
Jaunievedums – atkritumu apsaimniekošanas pozīciju norādīšana rēķinos var veicināt iedzīvotājus gan nenovietot transportlīdzekļus pie atkritumu konteineriem, gan atkritumus labāk šķirot, gan arī pieskatīt un aizrādīt, ja kāds uz kaimiņu rēķina vēlas izvest lielgabarīta atkritumus. Viena daudzdzīvokļu māja gadā šādi var ietaupīt krietnu summu.
“Tie dati, ko mēs esam vākuši un pētījuši sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem, patiesībā liecina to, ka vidēji 30 dzīvokļu mājai, to pierāda pētījums, tie ir aptuveni 1000 eiro, ko var gadā ieekonomēt, tikai precīzi šķirojot atkritumus,” informēja Grenevica.
Jaunā kārtība, kad rēķinos tiks norādītas vairākas pozīcijas par atkritumu apsaimniekošanu, izmaksu ziņā neko nemainīs un nekas dārgāks nekļūs, tikai klienti precīzāk zinās, cik par katru konkrēto pozīciju maksā un, ko darot citādāk, var ietaupīt.
