Panorāma

Sāk uzklausīt NEPLP kandidātus

Panorāma

Demisionē Krievijas valdība

«Rīgas namu pārvaldnieks» iestājas PNB kreditoru rindā

«Rīgas namu pārvaldnieks» iestājas «PNB bankas» kreditoru rindā

Aptuveni divus miljonus eiro no maksātnespējīgajā "PNB bankā" palikušās naudas "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) nevarēs atgūt no Noguldījumu garantiju fonda, atzīst uzņēmuma vadītājs Ernests Saulītis. Bet arī pārējās apsaimniekotājam bankā palikušās naudas liktenis nav skaidrs.

ĪSUMĀ:

  • "Rīgas namu pārvaldniekam" (RNP) "PNB bankā" tās maksātnespējas brīdī palika seši miljoni eiro;
  • Iepriekšējā RNP valde cerēja šo naudu atgūt no garantiju fonda; tagadējā vadība piesardzīga;
  • RNP turpina sarunas ar FKTK; pirms mēneša pieteicis kreditora prasījumu par 6 miljoniem eiro.
  • "PNB bankas" administrators izvairījās prognozēt, kad un cik lielā apmērā RNP naudu varēs atgūt.
  • RNP vadītājs uzsvēra, ka dzīvokļu īpašniekus naudas iestrēgšana "PNB bankā" nekādā veidā neskar.

Ja banka bankrotē, klienti naudu var atgūt divos veidos – summas līdz 100  000 eiro garantē valsts, taču, ja bankā palicis vairāk naudas, jāstājas kreditoru rindā un jācer, ka bankai maksātnespējas procesā pietiks naudas, ko izmaksāt.

RNP iepriekšējā valde stāstīja, ka "PNB bankā" maksātnespējas brīdī palikušos sešus miljonus eiro atgūs no garantiju fonda, jo nauda pieder dzīvokļu īpašniekiem, kas caur RNP kontu apmaksājuši atkritumu izvešanu, siltumu un ūdeni. Uzņēmuma jaunais vadītājs Saulītis atzīst, ka visu naudu no garantiju fonda neatgūs.

"Daļa no tās naudas tiešā veidā ir dzīvokļu īpašnieku kopību nauda, bet daļa arī ir pakalpojumu nauda, aptuveni trešdaļa, kas ir "Rīgas namu pārvaldnieka" tiešā nauda par apsaimniekošanas pakalpojumiem. Loģiski, ka uz šo naudas daļu mēs pretendēt īsti nevarēsim," atzina Saulītis.

Arī par pārējo summu neskaidrību ir daudz. Problēma ir tā, ka informācija par katras dzīvokļu īpašnieku kopības iemaksāto summu glabājusies RNP, nevis "PNB bankā", kā to prasa Noguldījumu garantiju likums.

Saulītis stāstīja, ka šo likuma prasību RNP nav varējis izpildīt.

"Neviena banka Latvijā nepiedāvā pakalpojumu ar identificējamiem kontiem šādos gadījumos, kur apsaimniekotājam būtu atsevišķs subkonts katram pakalpojuma sniedzējam. Šo subkontu sistēmu veidojam mēs savā iekšienē. Likumdevējs ir pieļāvis zināmas nepilnības šajā regulējumā," klāstīja RNP vadītājs.

Saulītis cer, ka naudu no Noguldījumu garantiju fonda palīdzēs atgūt pērnā gada Augstākās tiesas Senāta spriedums, kas nostiprina dzīvokļu īpašnieku kopību juridisko statusu. Tomēr Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) norādīja – ja katras dzīvokļu īpašnieku kopības nauda bankā netika turēta atsevišķi, nauda no garantiju fonda nepienāksies.

"Arī šajā tiesas lēmumā ir skaidri pateikts, ka pārvaldniekam ir jārīkojas kā rūpīgam saimniekam un jānodrošina dzīvokļu īpašnieku kopības līdzekļu šķirtā turēšana. Šeit ir atšķirība, vai mēs runājam par šķirto turēšanu vai uzskaiti," teica FKTK pārstāve Jeļena Ļebedeva.

Kaut gan RNP vēl turpina sarunas ar FKTK, 11. decembrī uzņēmums jau pieteicis kreditora prasījumu par visiem sešiem miljoniem. Administrators Vigo Krastiņš izvairījās prognozēt, kad un cik lielā apmērā naudu no bankas RNP varēs atgūt.

"Faktiski aktīvi ir mazākā apmērā, nekā kopā ir kreditori. Līdz ar to pilnīgi visi 100% apmērā savus prasījumus neatgūs," atzina maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators Krastiņš.

RNP vadītājs Saulītis uzsvēra, ka dzīvokļu īpašniekus naudas iestrēgšana "PNB bankā" nekādā veidā neskar. Uzņēmumam esot pietiekami daudz naudas, lai bankā iestrēgušo summu kompensētu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti