«Rīgas kuģu būvētava» nemaksā algas kopš decembra un ir parādā valstij miljonu eiro

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

AS “Rīgas kuģu būvētava” piedzīvo finanšu grūtības, turklāt tik nopietnas, ka mazākuma akcionāri runā par maksātnespēju, lietojot arī vārdus “sazāģēšana” un “izzagšana”. Kuģu būvētavas vadība atsaucas uz pasūtījumu trūkumu un objektīviem iemesliem. Taču darbinieki aiziet, daudziem alga nav izmaksāta kopš decembra, bet kompānijas parāds budžetam pārsniedz miljonu eiro, vēsta LTV7 raidījums “Ličnoje delo”.  

“Akciju sabiedrība nenoliedz, ka pēdējos mēnešos algu izmaksāšana kavējas. Tāpat kavējas maksājumi apakšuzņēmumiem. Tam ir objektīvie iemesli. Ieilgušā aukstuma perioda un nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ pasūtītāji atlikuši kuģu ienākšanu kuģu būvētavā, lai remontu veiktu vēlāk. Rezultātā ziemas periodā ražošanas cehos un dokos bija dīkstāve,” liecina uzņēmuma rakstiskā atbilde raidījumam.  

AS “Rīgas kuģu būvētava”

Nonāca privātajās rokās 1995.gadā “tautas privatizācijas” laikā. Pēc pēdējā Uzņēmumu reģistra datiem, pamatkapitāls bija 16,34 miljoni eiro.
Pēc bijušo un esošo darbinieku teiktā, faktiskā vara uzņēmumā piederot miljonāram, pašreizējam uzņēmuma padomes priekšsēdētājam Vasīlijam Meļņikam. 2014.gadā valdē iecelta arī viņa meita Jekaterina.  

Saskaņā ar izziņu sistēmas “Crediweb” datiem, uz 7.aprīli kopējais nodokļu parāds bija 1,118 miljoni eiro, mēnesi iepriekš - 1,045 miljoni eiro. Pēdējo 12 mēnešu laikā mazākais parāds fiksēts 2017.gada 17.augustā – 225 000 eiro, un kopš tā laika parāds auga. 

2016.gadā (pēdējais gads, par kuru iesniegti pilni dati) kompānijas apgrozījums sasniedza 20,758 miljonus eiro, peļņa -  169 800 eiro. Kompānija par darbinieku sociālo apdrošināšanu samaksāja 1,473 miljonus eiro, un vēl 512 600 eiro – ienākuma nodokli. 

Taču arī tagad, maija beigās, no trīs sausiem dokiem aizņemts tikai viens, pārliecinājās “Ličnoje delo”. Vēl viens kuģis stāv pie piestātnes, tas arī viss.  

Pēc bijušo un pašreizējo darbinieku teiktā, problēmas ar algu pārskaitīšanu sākās nevis ziemā, bet daudz ātrāk. Pēc bijušā kuģu būvēšanas nodaļas vadītāja Genādija Sļozkina teiktā, algu izmaksas sāka iekavēt vēl pērn pavasarī.  Uzņēmumā notiekošo viņš sauc par patvaļu un nelikumībām.

“Ir gadījumi, kad cilvēks jautā valdes locekļiem, kad viņam samaksās algu, bet atbildē saņem izraidīšanu no rūpnīcas teritorijas ar varu,” apgalvoja bijušais darbinieks.  

“Naudas nav, bet saka – strādājiet. Pārveda uz 4 stundām, pēc tam uz 2 stundām [dienā, proti, uz ceturtdaļu slodzes]. Kā var eksistēt, strādājot divas stundas un vēl arī par to nesaņemot?” sarunā ar “Ļičnoje delo” sūdzējās “Rīgas kuģu būvētavas” konstruktore Vera Šašina.  

Saskaņā ar Darba inspekcijas datiem pērn uzņēmums nodarbināja vidēji 462 cilvēkus. Kopš pagājušā gada decembra algas nesaņēma 352 darbinieki. Ziņu par to, ka parāds viņiem būtu atmaksāts, inspekcijai nav.  

Mazākumakcionāri šajā uzņēmumā ar 105 gadu senu vēsturi savukārt valdes darbības sauc par “izzagšanu” un “sazāģēšanu”. Viņi atgādina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā pret kuģu būvētavu sākti 5 maksātnespējas procesi. Katru reizi uzņēmumam izdevies panākt vienošanos ar prasības iesniedzējiem.  

“Būtībā rūpnīcai jāsāk maksātnespējas vai arī tiesiskās aizsardzības process. Bet [valdes locekļi] to nedara, jo vēlas pārdot rūpnīcu pa daļām,” raidījumam pauda akcionāru juridiskais pārstāvis Reinis Bērziņš.  

Viņš uzskata, ka uzņēmuma doki ir galvenais aktīvs. “Tie ir kaut kā vērti. Taču, ja tās pārdot caur maksātnespējas procesu, kā pienākas, būs oficiāla izsole. Nauda, ko saņems izsolē, vispirms aizies darbiniekiem, nodokļiem utt. Tad galvenajam akcionāram Vasīlijam Meļņikam un viņa ģimenei nekas neatliks, un viņiem tas nepatīk,” klāstīja Bērziņš.

Pēdējā gada laikā kuģu būvētavas akciju cena nokritās par trešdaļu, noskaidroja LTV7. Uzņēmums līdz šim nav iesniedzis biržai auditētu 2017.gada finanšu pārskatu, kā dēļ birža noteica “Rīgas kuģu būvētavai” uzraudzības statusu. Tas ir signāls tirgus dalībniekiem.  Uzņēmuma apgrozījums pagājušā gada 9 mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2016.gadā, samazinājās gandrīz par ceturtdaļu. Zaudējumi sasniedza 774 000 eiro, salīdzinot ar 481 000 peļņu gadu iepriekš. Kuģu būvētavai ir arī nopietni parādi valstij un darbiniekiem, norāda “Ļičnoje delo”.  

“Sākot ar 2017.gadu, nodokļu parādu dinamika ir augoša. Pašlaik “Rīgas kuģu būvētavas” kopējais parāds pārsniedz miljonu eiro. Tie ir darbaspēka nodokļi. Pēdējos gados uzņēmums darbaspēka nodokļos gadā samaksā aptuveni 2 miljonus eiro. Šāda izmēra kompānijai viena miljona parāds nav ārkārtējs risks.

Taču mēs vērojam parāda dinamiku,” apliecināja Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes vadītāja Santa Garanča.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) arī noteicis aizliegumu vairākām darbībām ar kuģu būvētavas īpašumiem.  

Savukārt Darba inspekcija kopš gada sākuma saņēmusi jau 14 uzņēmuma darbinieku sūdzības, galvenokārt par algu izmaksas kavējumiem.  

 

“Izskatot šīs lietas, mēs pieprasījām dokumentus, paskaidrojumus, kāpēc nemaksā algas. Pērn jau vairākkārt sodījām uzņēmumu. Un šogad arī,” pastāstīja Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāja Baiba Puķukalne. “Tur situāciju skaidro ar pasūtījumu trūkumu,” viņa piebilda.  

Kompānija zaudē pasūtītājus nevērīgas attieksmes dēļ – gan pret klientiem, gan pret līdzekļiem, ko viņi pārskaita par pasūtījumu izpildīšanu, uzskata bijušais kuģu būvēšanas nodaļas vadītājs Genādijs Sļozkins.

Viņš norādīja, ka pēdējā laikā remontēt kuģus Rīga uzdrošinoties vien nedaudzi, “jo absolūti zaudēta reputācija, nav uzticības. Tiek saukta Klaipēda, Gdaņska, Tallina, tikai ne Rīga”.

Darba inspekcija likusi “Rīgas kuģu būvētavai” novērst pārkāpumus līdz 21.jūnijam. Ja līdz tam laikam darbiniekiem nesamaksās viņu algas, viņi būs tiesīgi vērsties pie tiesu izpildītājiem, lai piedzītu parādus pa taisno no uzņēmuma kontiem. Tiesa, ja tur būs pietiekami daudz līdzekļu. Ja tur naudas nebūs, uzņēmumu gaidīs kārtējais maksātnespējas process.

Pēc “Ličnoje delo” rīcībā esošās informācijas, daži darbinieki jau gatavo iesniegumu tiesai.

“Uzņēmums ir svarīgs rajonam. Mums tur ģimenēm strādāja un strādā. Gan mani vectēvi un vecmammas,  tētis, brālis – visi tur strādāja. Žēl, ka tagad viss ir tā… Labs bija uzņēmums,” nožēlu pauda Šašina.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti