Kapitālsabiedrību apgrozījums gada griezumā audzis par vismaz 20%
Galvaspilsētas paspārnē ir 12 kapitālsabiedrības, piemēram, "Rīgas satiksme", "Rīgas namu pārvaldnieks", "Rīgas meži" un "Rīgas ūdens". Tātad tie ir stratēģiski svarīgi uzņēmumi pašvaldības attīstībai un drošībai. Un attiecīgi apmierina rīdzinieku un pilsētas viesu vajadzības.
Pašvaldības dome preses konferencē piektdien informēja, ka šajos uzņēmumos pērn apgrozījās 662,8 miljoni eiro, kas ir par vismaz 20% vairāk nekā 2021. gadā, kad kapitālsabiedrību apgrozījums bija 545 miljoni eiro.
Taču jāņem vērā, ka to ietekmēja ievērojamais cenu kāpums.
Pieaudzis arī investīciju apjoms, kopumā sasniedzot 120 miljonus eiro. Investīciju līdere ir "Rīgas satiksme," kas no šīm investīcijām par nepilniem 35 miljoniem eiro iegādājusies 88 dīzeļa autobusus. 32 miljonus investīcijās ieguldījis "Rīgas ūdens", 19 miljonus "Rīgas siltums", bet nepilnus 6 miljonus "Getliņi Eko".
No 12 Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībām divas saņem pašvaldības dotāciju. Dotācijās pērn izmaksāti vairāk nekā 139 miljoni eiro, no tiem lauvas tiesa "Rīgas satiksmei," bet dotēts arī Rīgas Zooloģiskais dārzs. Pagaidām vēl nav zināms dotāciju apmērs šim gadam, taču izpilddirektors lēš, ka dotācijas būs lielākas, jo, salīdzinot ar pagājušo gadu, izdevumu sadaļa tikai augot.
Pilsētas izpilddirektors Jānis Lange skaidroja: ""Rīgas satiksme" ir gatava stipri lielākai dotācijai no Rīgas pašvaldības un ņemot vērā arī vajadzību pēc ieguldījumiem infrastruktūrā, izbūvēt 5. un 7. tramvaja līniju. Nepieciešams sakārtot šos transporta parkus jeb remontu vietas. Skatīsimies, šobrīd precīzi nevaru pateikt, kā deputāti lems, kā mums izdosies kopējā budžeta kontekstā, bet noteikti būs lielāka nekā pagājušajā gadā."
Savukārt nodokļos Rīgas kapitālsabiedrības samaksājušas 143 miljonus eiro. Tas ir par 17 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš.
No uzņēmumiem saņemti vairāk nekā 6 miljoni eiro
Viens no pagājušā gada būtiskākajiem notikumiem bija dividendes jeb nauda, kas no uzņēmumiem nonāk pašvaldības budžetā un attiecīgi ietekmē arī pilsētas attīstību. No uzņēmumiem Rīga saņēma 6,6 miljonus eiro – lielākais maksātājs ar 3 miljoniem eiro bija "Rīgas meži", kam sekoja "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) un "Rīgas ūdens".
Jāatzīmē, ka šādas dividendes galvaspilsēta saņem pirmo reizi, jo vēl nesen bija pieņemts lēmums, ka uzņēmumi 40% no savas peļņas maksā pašvaldībai.
Pērn pabeigta arī četru kapitālsabiedrību pārveidošana. Kā norādīja pilsētas izpilddirektors Jānis Lange, tad tas vietvarai ir nesis augļus.
"Tie ir "Rīgas nami", kuriem ir pievienots "Rīgas pilsētbūvnieks", "Rīgas Centrāltirgus" un "Rīgas serviss". Jāsaka, ka šī reforma bija ļoti veiksmīga. Mēs iekļāvāmies gan noteiktajā laika grafikā, gan attiecīgi šīs kapitālsabiedrības ir apvienotas, un mēs redzam, ka apvienošanas rezultātā ietekme uz šī gada budžetu varētu būt aptuveni viens miljons eiro, jo administratīvās funkcijas ir mazinājušās un darbinieku skaits ir samazinājies par aptuveni 30 darbiniekiem," atzīmēja Lange.
Jāatgādina, ka pērn pašvaldība atbalstīja Ukrainu, ziedojot 11 autobusus, nodrošinot ukraiņiem bezmaksas sabiedrisko transportu un ziedojot desmitiem tūkstošu eiro.
Plāno izvēlēties jaunas uzņēmumu vadības
Viens no būtiskākajiem plāniem ir turpināt atlasīt uzņēmumu valdes un padomes, piemēram, RNP pagaidu valdes loceklei šogad beigšoties līguma termiņš. Izpilddirektors Lange RNP iepriekš kritizējis, norādot, ka par to bieži sūdzas iedzīvotāji. Piektdien Lange norādīja, ka uzņēmuma padome pie šī jautājuma strādā.
Šogad cer dibināt arī uzņēmumu"Rīgas osta", ko atbilstoši Ostu likumam pašvaldība nolēma veidot kopā ar valsti. Šī uzņēmuma pārziņā būs pārvaldīt pašvaldības ostu.
Savukārt to, kāda ir uzņēmumu sadarbība ar iedzīvotājiem, skaidroja Rīgas Apkaimju alianses vadītājs Māris Jansons: "Atsevišķas kapitālsabiedrības tiešām ir uzlabojušas darbu. Gribu izcelt "Rīgas mežus" un "Rīgas ūdeni". Bet mana personīgā pieredze šogad ar "Rīgas namu pārvaldnieku" saistībā ar mājas renovāciju bija negatīva. Tā sistēma ir tik smagnēja, ka tādas lietas, kuras privātuzņēmumā izdarītu vienas dienas laikā, viņiem aizņemt sešas septiņas nedēļas."
Uzņēmumos, kuros pārmaiņu koalīcija ir nomainījusi vadību, ir novērojamas pozitīvas izmaiņas. Savukārt tur, kur tas vēl nav izdarīts, uzņēmumu darbs nav līdz galam caurskatāms un tie nav ieinteresēti sadarboties ar cilvēkiem. Tā uzskata Jansons, norādot, ka krietnais apgrozījuma pieaugums, viņaprāt, pašvaldības darbībā ir mazsvarīgs.
"Var uzlikt neadekvāti lielas cenas [un] palielināt apgrozījumu. Tevi [uzņēmumu] nevar sazvanīt neviens iedzīvotājs stundām, un tev ir ļoti labs apgrozījums, un iedzīvotāji ir līdz baltkvēlei nikni, un pakalpojums ir dārgāks nekā citiem – tas ir sliktākais gadījums. Tāpēc apgrozījums, man liekas, ir tāda lieta, par kuru nevajadzētu lepoties, it sevišķi inflācijas apstākļos. Ir nepieciešams sistēmiski risināt, cik labi ir pārvaldīts, jābūt kaut kādai pieejai no augšas, kas tiešām skatās uz būtisko – vai tās kapitālsabiedrības tikai domā par savām interesēm un peļņu vai arī tās tiešām strādā uz iedzīvotājiem," atzīmēja Jansons.
Pašvaldība izprotot problēmas un kā vienu no šī gada būtiskākajiem plāniem izvirza – uzņēmumos turpināt atlasīt valdes un padomes, lai iedzīvotāju apmierinātība augtu.
Tāpat pašvaldība šogad turpinās atbalstīt Ukrainu.
