"Mēs plānojam pieņemt 150 000 tonnu graudu - kviešus, auzas un rudzus. Nākotnē plānojam iepirkuma apjomu palielināt, pateicoties pārstrādes un uzglabāšanas jaudu palielināšanai," sacīja Skudra.
Viņa pastāstīja, ka "Rīgas dzirnavnieka" prioritāte tāpat kā iepriekšējos gados ir pieņemt graudus no Latvijas lauksaimniekiem, bet no kaimiņvalstīm - Lietuvas un Igaunijas - tikai tad, ja to pietrūks. "Graudu iepirkumos mūsu sadarbības partneri ir ne tikai individuālās zemnieku saimniecības, bet arī kooperatīvi, kas tos savukārt uzpērk no zemniekiem. Mums ir svarīgi, lai Latvijā audzētie graudi nonāk atpakaļ pie mūsu iedzīvotājiem jau gatavās produkcijas veidā, nodrošinot produkta izsekojamību," sacīja Skudra.
Komentējot graudu cenu tendences šogad, viņa norādīja, ka sezona vēl tikai ir sākusies, tāpēc patlaban ir grūti prognozēt graudu iepirkumu cenas, taču pēc pieredzes iespējams izdarīt vairākus pieņēmumus. Tā kā lielākajos graudu audzēšanas reģionos Eiropā un Krievijā šogad solās būt laba graudu raža, graudu iepirkumu cenām būtu jābūt zemākām nekā pērn. Taču situāciju var mainīt iespējamais karstuma un sausuma vilnis Eiropā, kā rezultātā graudu kvalitāte var pazemināties.
Skudra arī piebilda, ka saskaņā ar pašreizējām tendencēm "Rīgas dzirnavnieks" rudzus šogad varētu iepirkt par cenu līdz 145 eiro tonnā, bet auzas - par cenu līdz 160 eiro tonnā atkarībā no graudu kvalitātes. Tikmēr kviešu cenas nosaka pasaules biržas un tās rādīs laiks.
"Rīgas dzirnavnieka" direktore pieļāva, ka Baltijā šogad varētu būt graudu rekordražas, ko var secināt arī pēc tā, ka ar graudiem lauksaimnieki šogad apsējuši lielākas labības platības nekā gadu iepriekš. Arī uzņēmuma veiktā monitoringa dati liecina, ka varētu būt graudu rekordražas, lai gan garas un ilgstošas lietavas, ja tādas uznāks, var ieviest savas korekcijas.
Viņa arī pastāstīja, ka "Rīgas dzirnavnieka" sadarbības partneri zemnieki turpina uzlabot audzēto graudu kvalitāti. Arī uzņēmuma uzsāktās auzu un rudzu audzēšanas programmas ir devušas pienesumu, lai Latvija varētu lepoties ar izaudzēto graudu kvalitāti reģionā. "Izaudzēto graudu kvalitātes atšķirības var redzēt jau ar aci - graudi tilpummasas ziņā ir lielāki. Tas ir abpusēji ieguldīts darbs, kas rezultējas izcilā graudu kvalitātē, un tas ir būtiski tālākas pārtikas ražošanā," sacīja Skudra.
Viņa arī piebilda, ka arvien lielāka nepieciešamība jūtama pēc bioloģiski audzētiem graudiem saistībā ar pieaugošo pieprasījumu pēc bioloģiskās pārtikas Eiropā un pasaulē. Līdz ar to bioloģisko saimniecību Latvijā varētu būt vairāk, jo pieprasījums patlaban pārsniedz piedāvājumu.
"Rīgas dzirnavnieks" iepriekšējā finanšu gadā, kas ilga no 2017.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 30.jūnijam, strādāja ar 23,73 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,6% mazāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, bet kompānijas peļņa saruka 2,8 reizes un bija 258 344 eiro.
"Rīgas dzirnavnieks" ir reģistrēts 1991.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 6,549 miljoni eiro. ''Rīgas dzirnavnieks" ražo graudu pārstrādes produktus - kviešu un rudzu miltus, miltu maisījumus, pārslas, placinātus graudus un putraimus industriālajiem patērētājiem, kā arī fasēto produkciju individuālam patēriņam ar zīmoliem "Herkuless", "Hercogs" un "Īsta saimniece". "Rīgas dzirnavnieks" ir daļa no "Baltic Mill" grupas.
