Rīgas ieņēmumi nākamajā gadā paredzēti vairāk nekā 906 miljonu apmērā, bet izdevumi veidos gandrīz 955 miljonus eiro. Tādējādi nākamā gada budžets tiek veidots ar 48 miljonu eiro jeb vairāk nekā piecu procentu deficītu.
Budžeta paskaidrojuma rakstā minēts, ka domei nākas aizņemties teju 60 miljonus eiro, lai īstenotu lielos investīciju projektus, piemēram, Mežaparka estrādes atjaunošanai. Tāpat Rīga desmitiem miljonu turpinās maksāt par Dienvidu tiltu, no kura būvniecībai ņemtā kredīta līdz šim atmaksāti 43%.
Līdzīgi kā līdz šim arī turpmāk Rīgas tēriņu prioritātes ir izglītība un sociālā joma, turpinot uzsaukt braucienus sabiedriskajā transportā un ieviešot jaunus pabalstus. Rīga arī kāpinās pašvaldībā nodarbināto algas.
Līdz budžeta apstiprināšanai, kas parasti tiek nodrošināta ar pozīcijas vairākuma balsīm, domes vadība par tēriņiem nerunā. Arī deputāti ir izvairīgi, piemēram, Vjačeslavs Stepaņenko ("Gods kalpot Rīgai").
Savukārt opozīcija par jaunā budžeta projektu kopumā un otrdien sasaukto Finanšu komiteju uzzināja pirmdienas pēcpusdienā. Tādēļ Mārtiņš Bondars (Latvijas Reģionu apvienība) atzina, ka ar izdevumu plāniem detalizēti nav iepazinies. Kopējās iebildes raksturīgas opozīcijai.
"Protams, tas budžets nav tāds, kas ir rīdzinieku interesēs. Pirmkārt, atkal tērējam uz nākotnes rēķina, tērējam vairāk, nekā ieņemam, neskatoties uz to, ka bija iespēja sabalansēt budžetu. Atkal palielinām ļoti lielos apjomos finansējumu "Rīgas satiksmei" (..)," teica Bondars.
Līdzīgi izsakās arī "Vienotības" deputāti, kam arī vieni no naudas ziņā ietilpīgākajiem priekšlikumiem. Lai gan nozaru komitejās doma jau noraidīta, "Vienotība" arvien prasa vairāk par 13 miljoniem eiro brīvpusdienām visiem bērnudārzu audzēkņiem.
Deputāts Olafs Pulks, kas domnieks bija arī iepriekšējā sasaukumā, uzteic būtisko budžeta kāpumu. "Bet tas ir katru gadu Rīgai. Pateicoties valdības politikai, ko gan Rīgas dome nepārtraukti krizitē, šie ienākumi Rīgai pieaug. Jautājums ir vairāk par izlietojumu."
"Vienotība" grib arī veselības apdrošināšanu pensionāriem. Savukārt partija "Latvijas attīstībai" atradusi 20 miljonus eiro, ko varētu atņemt "Rīgas satiksmei" un domes sabiedriskajām attiecībām, ieguldot tos ielās.
"Aicinām koncentrēt līdzekļus nākamajā gadā asākajām problēmām. Un asākās problēmas rīdziniekiem, ja paskatās investīciju pusi, tad tā viennozīmīgi ir situācija ar Rīgas ielām. Īpaši ārpus pilsētas centra. Nākamgad atkal plānots prioritāri remontēt Rīgas centrā, bet Rīgas apkaimes ir aizmirstas," teica partijas līdris Juris Pūce.
Vairāk nekā 90 miljonus eiro Rīga arī paredzējusi trūcīgo pašvaldību pabalstīšanai finanšu izlīdzināšanas fondā. Tāpat plānots 20 miljonus eiro gada beigās atstāt uzkrājumiem.
