Ūdeņraža trolejbusu projekts regulāri ir iekārots temats Rīgas domes opozīcijai, kas koalīcijai tajā pārmet divas lietas – pirmkārt, projekta kavēšanos nu jau par gadu un, otrkārt, nepietiekamu izpēti, vai vispār tik dārgi ūdeņraža trolejbusi Rīgai ir vajadzīgi un vai tie sniegs plānoto izmešu samazinājumu.
Piemēram, "Vienotības" deputāts Lauris Ērenpreiss Rīgas domes maka turētājai Finanšu departamenta direktorei Ilgai Tiknusei jautāja, vai projekta kavēšanās nedraud ar Eiropas naudas zaudēšanu. Tiknuse gan atbildēja, ka viņai nekādu signālu par draudiem nav.
"Rīgas satiksmes" pārstāvis Viktors Zaķis pastāstīja, ka Eiropas Komisija pret projekta ieilgšanu neiebilst. Eiropas pusē apzinoties projekta sarežģītību, un esot informēta, ka nepieciešams pagarinājums naudas apguvei.
Savukārt no desmit trolejbusiem saņemti esot astoņi. Tos gan testējot darbināšanai ar ūdeņradi, gan laižot reālos maršrutos, kuros ir kontakttīkls, jo pašlaik braucamie kustas tikai ar elektrību. Zaķis uzsvēra, ka trolejbusu cena bijusi tāda pati kā parastajiem trolejbusiem.
"Rīgas satiksme" pagaidām atturas prognozēt, kad unikālo ūdeņraža tehnoloģiju ieviesīs praksē. Līdz šā mēneša beigām tiek solīti atlikušie divi trolejbusi.
Tos līdzīgi kā citus braucamos "Rīgas satiksme" pērk par savu naudu. Līdz ar autoparka atjaunošanu kompānijas kopējās parādsaistības no vairāk nekā 200 miljoniem eiro gada sākumā pašlaik palielinājušās līdz 267 miljoniem eiro. Uzņēmuma aktīvu kopsumma esot ap 400 miljoniem eiro, bet Rīgas domes finansistei Tiknusei bažas par "Rīgas satiksmes" maksātspēju kliedē Finanšu ministrijas atzinumi, ka ar uzņēmuma naudas plūsmām viss ir kārtībā. Budžetu gan varētu veidot jēdzīgāk, atzina Tiknuse.
Rīgas domes vadība un pati kapitālsabiedrība gan apgalvo, ka šā gada budžetā dotācijas vairs neprasīs. Kopā ar valsts atbalstu tās sasniegušas gandrīz 130 miljonus eiro.
