Rīgas dome lemj par budžetu: izdevumi vēsturiski lielākie; opozīcijas atbalsta tradicionāli nav

Rīgas dome 28. martā, trīs mēnešus kopš gada sākuma, lems par galvaspilsētas šā gada budžetu. To pirms nedēļas jau atbalstījusi Finanšu komiteja, kuras sēdē pret budžetu ierasti bija četras opozīcijas frakcijas. Nav gan zināms, vai ceturtdien, 28. martā, Rīgas dome līdz lemšanai vispār tiks. Piemēram, balsojums par pērnā gada budžetu sekoja pēc trīs dienu ilgas sēdes, kas ar pārtraukumiem risinājās 17 stundu un ar 538 opozīcijas uzdotiem jautājumiem kļuva par vēsturiski ilgāko.

ĪSUMĀ:

  • Rīgas dome par pilsētas budžetu lemj 3 mēnešus pēc gada sākuma. Citas pašvaldības to izdarīja jau ātrāk.
  • Rīgas makā ieņēmumi no nodokļiem pildījušies labāk, nekā plānots.
  • Rīgas lielākie izdevumi ir tradicionāli: trešdaļa miljarda izglītībai, 130 miljoni “Rīgas satiksmei”, simt miljoni sociālajiem labumiem.
  • Lielāko daļu investīciju galvaspilsēta īstenos uz deficīta un aizņēmumu rēķina.
  • Visas četras opozīcijas frakcijas ir pret budžetu pašreizējā versijā. Opozīcija gan iesniedza teju 60 priekšlikumus.

Lemj 3 mēnešus pēc gada sākuma

Rīgas 2019. gada budžeta projekts

  • Ieņēmumi – 972 miljoni eiro
  • Izdevumi – 1,083 miljardi eiro
  • Deficīts – 111 miljoni eiro jeb vairāk par 11%
  • Līdz 2021. gadam Rīga plāno jaunas saistības 250 miljonu eiro apmērā, šā gada lielākais aizņēmums – 25,5 miljoni eiro – Mežaparka estrādes atjaunošanai
  • Kopējais Rīgas parāds – 64% pret ieņēmumiem
  • Uzkrājumi gada beigās – 12,1 miljons eiro.

Avots: Rīgas dome

Rīgas dome līdz šim ir aizbildinājusies, ka agrāk lemt par budžetu nav varējusi, jo bezbudžeta apstākļos līdz šim dzīvo valsts. “Budžets ir smags, ņemot vērā, ka mēs pirmo reizi Rīgas pašvaldības vēsturē pieņemam budžetu marta beigās. Protams, mums ir bišķi lielāka skaidrība par to, kā izskatīsies valsts budžets, bet joprojām mēs pieņemam pirms valsts budžeta,"  sacīja Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa").

 

Tiesa, citām pašvaldībām tas nav bijis šķērslis. Piemēram, februāra beigās savu simt miljonu eiro budžetu pieņēma Jelgava, bet Liepāja jau pērnā gada nogalē lēma par savas pilsētas šā gada budžetu, kas pārsniegs simt miljonus. Pašvaldības skaidro, ka tās ierasti pāris reižu gadā groza budžetu, līdz ar to galīgās versijas var pieņemt pēc valsts budžeta apstiprināšanas.

Savu budžetu reizi vai divas gadā groza arī Rīga, bet šoreiz tā izvēlējusies trīs mēnešus aizvadīt tā saucamā tehniskā budžeta apstākļos, kad tērē vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā gada izdevumiem. Izņēmums bija nedienas ar korupcijas skandālā ierauto “Rīgas satiksmi”, kuras iepriekšējais šefs Anrijs Matīss februāra beigās paziņoja, ka bez papildu dotācijas uzņēmums ir nonācis bankrota priekšā. Tad nu Rīgas vadība visai zibenīgi apsolīja papildu 30 miljonus eiro.

“Rīgas satiksmes” 130 miljonu eiro dotācijas droši vien būs viens no galvenajiem apspriežamajiem jautājumiem ceturtdien gaidāmajā domes sēdē. Iepriekšējā gadā tās sākotnēji bija mazākas par simt miljoniem, sasniedzot vienu desmito daļu no pilsētas budžeta. Gada beigās gan iedeva papildu 22 miljonus eiro.

Dzīvot bezbudžeta apstākļos Rīgai bijis arī politiski izdevīgi – domes vadība ir vainojusi valsti, ka tā nevar izpildīt savu priekšvēlēšanu solījumu nodrošināt brīvpusdienas bērnudārzos. Šis solījums vairākkārt atlikts, tagad uz rudeni.

Ieņēmumi aug

Budžeta projekts rāda to, ka dzīve Rīgā iet uz augšu. Piemēram, pērnā gada budžeta izdevumi sākumā tika plānoti 955 miljonu eiro apjomā ar 5,4% deficītu. Taču jau trīs mēnešus vēlāk ap šo laiku – pirms gada – Rīga budžetu grozīja, un tā izdevumi sasniedza gandrīz vienu miljardu eiro. Gada beigas jau rādīja virs miljarda eiro tēriņus.

Tātad – nodokļi pildījušies labāk, nekā plānots.

Izaugsme uzsvērta arī šā gada budžeta paskaidrojuma rakstā. Kā būtiskākos rādītājus var minēt divus. Vidējā alga pirms nodokļu nomaksas pērn izaugusi līdz 1129 eiro jeb gada laikā kāpusi par 8%. Savukārt bezdarba līmenis nokrities zem četriem procentiem un ļauj secināt, ka tas ir dabiskā – 4 līdz 5% – bezdarba apmērā. Līdz ar to trūkst darbaroku, nākas celt algas, aug inflācija.

Secīgi pildās arī Rīgas budžets, kurā tāpat kā citās pašvaldībās lielāko daļu veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Algas kāpj ne visiem domes darbiniekiem

Lielākie izdevumi ir visai tradicionāli: trešdaļa miljarda izglītībai, 130 miljoni “Rīgas satiksmei”, simt miljoni jeb desmitā tiesa dažādiem sociālajiem labumiem, piemēram, pabalstiem. Tāpat teju simt miljoni eiro citu pašvaldību finanšu izlīdzināšanai.

Tā kā no sociālajiem labumiem Rīga atteikties negrasās, turklāt papildu ieņemtais jānovirza “Rīgas satiksmei”,

vispārējam algu kāpumam līdzi netiek pati dome.

Proti, tie darbinieki, kas nav tuvi politiķiem un nepiestrādā par "konsultantiem” “Rīgas satiksmē”. Tikai trīsarpus miljonus Rīga ir atradusi, lai tikai no septembra palielinātu algas daļai pašvaldības darbinieku. Piemēram, Rīgas bāriņtiesas darbiniekiem papildus tiks no simt līdz 220 eiro, skolotāja palīgiem jeb auklītēm būs 50 eiro algas pielikums, pavāriem un skolu māsiņām – no 50 līdz 70 eiro, bet sociālajiem darbiniekiem – 10% algas pielikums. Vairāk saņems arī Finanšu departamenta grāmatveži un Informācijas tehnoloģiju centra darbinieki, bet tur algu kāpumus dome atklāt negrib.

Investīcijas uz deficīta un aizņēmumu rēķina

Savukārt lielāko daļu investīciju galvaspilsēta īstenos uz deficīta un aizņēmumu rēķina.

Rīgas mērs Nils Ušakovs par pilsētas budžetuEdgars Kupčs

“No vienas puses, šajā budžetā ir ievērojamas investīcijas, runājot par ielām, ielu remontiem un par jauniem objektiem, ieskaitot Krasta ielu, Brasas tiltu, Salu tiltu, Dienvidu tilta pēdējās kārtas būvniecību, Sarkandaugavas pārvada būvniecību. Līdz ar to no šī viedokļa gads būs smags, jo visus šos projektus vajadzēs uzsākt un pabeigt. Arī rīdziniekiem tas būs izaicinājums, runājot par satiksmes organizāciju. Tiks turpinātas investīcijas izglītības objektos, jauni stadioni, skolu remonti. Un mums ir arī sociālas lietas – ja runājam par solījumiem, tiks ieviestas brīvpusdienas bērnudārzos. Un atalgojuma palielinājums daudzām grupām,” norādīja Ušakovs.

Budžeta skaitļi rāda, ka Rīga šogad dzīvos krietni treknāk, nekā var atļauties. Ieņēmumi ir plānoti 972 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi – viens miljards un 83 miljoni. Tādējādi deficīts būs 111 miljoni eiro jeb vairāk par 11% no budžeta.

Domes darba kārtībā arī redzams, ka lielākajām investīcijām Rīga grasās aizņemties.

Piemēram, Brasas stacijas satiksmes pārvadam aizņemsies vairāk par 8 miljoniem eiro, Krasta ielas virskārtas nomaiņai nepieciešami vairāk nekā seši miljoni eiro, bet Rīgas Angļu ģimnāzijas pārbūvei jāaizņemas gandrīz septiņi miljoni eiro. Turklāt liela daļa veicamo darbu ir pārcēlušies no iepriekšējo gadu solījumiem.

Rīgas vicemērs Oļegs Burovs Edgars Kupčs

To, ka nav naudas skolu atjaunošanai, atzīst arī Rīgas vicemērs Oļegs Burovs no partijas “Gods kalpot Rīgai”: “Skatos uz valstī neapgūtiem Eiropas līdzekļiem un plānoju par to runāt. Rīgā vēl ir trīs Valsts ģimnāzijas, uz ko es skatos, bet tur būtu ļoti labi piesaistīt nesadalītos Eiropas līdzekļus.” Tā gan ir iecere tikai varbūt nākamgad un tikai cerībā uz Eiropas naudu.

Ko saka opozīcija?

Opozīcijai ierasti ir būtiski iebildumi. Visas četras opozīcijas frakcijas – “Vienotība”, Nacionālā apvienība, “Latvijas attīstībai” un Jaunā konservatīvā partija – ir pret budžetu pašreizējā versijā. Tas esot noēšanas budžets: tikpat kā neesot ieguldījumu, kas labumu rīdziniekiem nestu nākotnē.

Tiesa, arī pati opozīcija ir iesniegusi gandrīz 60 priekšlikumu. Daļā ir rosināts kaut kam naudu atņemt, bet desmitiem miljonu eiro domnieki grib jaunām aktivitātēm. Daudz miljonu prasa ielu sakārtošanai un veloceliņiem, arī bērnudārzu rindu samazināšanai.

Rīgas domes “Vienotības” frakcijas vadītājs Vilnis ĶirsisEdgars Kupčs

Viskaislīgākais Rīgas domes vadības oponents ir “Vienotības” frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis: “Budžets principā ir “Saskaņas” shēmu turpinājums, ja redzam, ka “Rīgas satiksmei” nav būtiski samazinājusies dotācija. Redzam – galvenā problēma – bērnudārzu rindu mazināšana, infrastruktūra – nav risināts. Tajā pašā laikā ir milzīgs budžeta deficīts.”

Par morāli varētu runāt, skatoties arī uz Nacionālās apvienības ierosinājumiem budžetā. Lai gan vairāk par nacionālajām vērtībām priekšlikumos dominē infrastruktūras lietas – koku atjaunošanas programma, ielu sakārtošana, celiņu atjaunošana Esplanādē, jaunas ielu sakārtošanas programmas apkaimēs.

Rīgas domes Nacionālās apvienības frakcijas vadītājs Nauris PuntulisEdgars Kupčs

Nacionālās apvienības frakcijas vadītājs Nauris Puntulis budžetu sauc par pārpalikumu no tā, kas esot varējis būt pēc ““Rīgas satiksmes” politiski ekonomiskā stāsta”. “Nacionālā apvienība iesniedza ļoti daudz priekšlikumu, lai sabiedrībai parādītu visas tās jomas, lietas, visu to, kas varēja būt, bet, visticamāk, nebūs “Rīgas satiksmes” stāsta dēļ,” sacīja deputāts.

Opozīcija gan nelolo ilūzijas par domes vairākuma atbalstu saviem priekšlikumiem.

Izņēmums mēdz būt neatkarīgā deputāta Oskara Putniņa priekšlikumi. Kopš viņš pameta opozīciju, bieži balso atbilstoši koalīcijas vēlmēm un saņem atbalstu no varas partijām. Šogad viņš grib, piemēram, lai Rīgas dome piešķir 25 000 eiro lielākajam un senākajam tehnikumam – Rīgas Valsts tehnikumam -, kas gada nogalē svinēs simtgadi. Naudu varētu tērēt robotikas konstruktoru iegādei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti