Vēsturē lielākais deficīts
Rīgas valstspilsētas budžetā plānotais deficīts būs viens no vēsturiski lielākajiem. Izdevumi plānoti ap 1,15 miljardiem eiro, bet ienākumi – par nepilniem 160 miljoniem eiro mazāki.
Lielāko daļu šīs starpības plānots segt no budžeta atlikuma gada sākumā, kas pārsniedz 150 miljonus eiro, kā arī no aizņēmumiem.
Rīgas domes Finanšu departamenta direktors Uldis Rakstiņš vērsa uzmanību uz to, ka šā gada budžeta deficītā ieskaitīti arī pērn virs prognozes gūtie iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi. Tos izmantos energoresursu izmaksu atslogošanas pasākumiem.
Energocenu krīzes un citi atbalsti
"Pašvaldībā ir vairākas pozīcijas, ko tieši ietekmē energoresursu cenu pieaugums. Pirmkārt, tie ir komunālie maksājumi pašvaldības iestādēs – kā skolās, bērnudārzos. Otrkārt, "Rīgas gaismas" izmaksas par elektroenerģiju, treškārt, mājokļa pabalsts. Gribu norādīt, ka jau šobrīd ir palielināts garantētā minimālā ienākuma sliekšņa koeficients, kas pareizināts faktiski ar divi. Tas nozīmē, ka valsts kopā ar pašvaldību paplašina mājokļa pabalsta saņēmēju loku," norādīja Rakstiņš.
Pašvaldības budžetā pašlaik atvēlēti gandrīz 10 miljoni eiro, lai palīdzētu galvaspilsētas iedzīvotājiem un uzņēmumiem energoresursu cenu krīzes laikā.
Ir rasta iespēja rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem nomaksāt pakāpeniski un bez kavējuma procentiem. Taču, elektroenerģijas un gāzes cenām saglabājoties augstām, neizbēgami nākšoties samierināties ar augstākām cenām privātajās pirmskolās un sociālās aprūpes centros, ar ko pašvaldība sadarbojas.
"Energoresursu cenu pieaugums atstāj ietekmi uz pakalpojuma cenu. Daļā mēs to mēģinām kompensēt, daļā tas būs vidējā termiņa jautājums. Tāpēc svarīgi saprast, cik ilgi būs spēkā šis ekstrēmais energoresursu cenu līmenis. Ja tā turpināsies visu gadu vai nākamajā gadā, tad būs jādomā par radikālākiem risinājumiem,” sacīja Rakstiņš.
Paredzot energoresursu cenu kāpumu, Rīgas pašvaldība pirmos atbalsta pasākumus ieviesa jau pērn. Šā gada budžeta mājokļa pabalstam trūcīgākajiem iedzīvotājiem paredzēts vēl pusmiljons eiro, stāstīja Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas vadītājs Viesturs Kleinbergs (“Par!/Progresīvie”).
"Mēs šo energocenu pieaugumu paredzējām jau pagājušā gada vasarā, kad tāpēc budžeta grozījumos mājokļa pabalstam paredzējām papildus 440 000 eiro. Arī šajā gadā mēs klāt plānojam vēl 500 000 eiro šiem mājokļu pabalstiem. Ņemot vērā to, ka cenas pieaug, varētu pieaugt personu skaits, kas atbildīs šī mājokļa pabalsta saņemšanai. Šobrīd to saņem nedaudz vairāk nekā 8000 mājsaimniecību un paredzam, ka šogad būs virs 9000 mājsaimniecību," atzīmēja Kleinbergs.
Vairāk nekā 115 000 eiro paredzēti politiski represēto un nacionālās pretošanās kustības dalībnieku pabalstu palielināšanai no 100 līdz 150 eiro. Papildu 300 000 eiro budžetā paredzēti atbalsta personu pakalpojumam ģimenēs, kurās aug bērns ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Pirmie šīs programmas rezultāti apliecina vienu no vēlamajiem mērķiem, ka vecāki šajās ģimenēs var atgriezties darbā un mācībās, atzina Kleinbergs.
Kādu laiku nāksies turpināt bedrīšu lāpīšanas politiku
Šogad Rīgas pamatbudžetā par 7 miljoniem līdz kopumā 24 miljoniem eiro palielināts finansējums ielu uzturēšanai. Tas ietver gan bedru lāpīšanu, gan atbrīvošanu no sniega un apledojuma ziemā, gan zāles pļaušanu un citus darbus. Turpināsies grantēto ielu noklāšana ar cieto segumu. Par satiksmes jomu atbildīgais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (''Jaunā Vienotība'') cer, ka turpmākajos ziemas mēnešos sniega būs mazāk nekā decembrī un janvārī.
Ķirsis norādīja: „Teiksim tā, pašvaldība šobrīd nav tik bagāta, lai varētu mērķtiecīgi vienā ielā pēc otras atjaunot visu segumu. Diemžēl mums vēl kādu laiku nāksies turpināt bedrīšu lāpīšanas pieeju. Turklāt tam paredzētajā uzturēšanas budžetā līdzekļi jādala arī ar sniega tīrīšanu ziemā. Šogad esam iztērējuši tuvu 5 miljoniem eiro sniega tīrīšanai. Ja arī februāris būs sniegiem bagāts, paliks mazāk līdzekļu ielu seguma atjaunošanai.”
Šajā gadā paredzēts turpināt Austrumu maģistrāles 1. un 2. kārtas būvniecību, vasaras beigās pabeigs Sarkandaugavas pārvada būvniecību. Budžetā paredzēti līdzekļi Vanšu tilta, Zemitāna tilta, Vairoga ielas pārvada, Brasas tilta un arī Mūkusalas ielas atjaunošanas darbu projektēšanai.
Vērienīgo darbu finansēšanai plāno 120 miljonu eiro aizdevumu no Valsts kases. Par to vēl būs jālemj valdībai.
No nosauktajiem kā pirmos pēc pāris gadiem cer sākt renovēt Vanšu tiltu un Zemitāna tiltu, pastāstīja Ķirsis. Šogad paredzēts nodot ekspluatācijā Covid-19 dēļ nepabeigto veloceliņu uz Ziepniekkalnu, kā arī izbūvēt veloceliņu no Imantas uz Daugavgrīvu. Tas izmaksās ap 5 miljoniem eiro.
Dzīvojamo namu renovācija un jaunas peldvietas
Vides jomā budžeta plānos ir peldvietu attīstība, plašāki stādījumi pilsētvidē, „Rīgas mežu” teritorijā plāno attīstīt pastaigu maršrutu, atliekot atsevišķus izciršanas plānus. Šogad paredzēts pieteikties Eiropas Investīciju bankas 2 miljonu eiro finansējumam, ko izmantos dzīvojamo namu renovācijas pilotprojektā. Tam īstenojoties veiksmīgi, tuvākajos gados varētu pieteikties krietni plašākam Eiropas Investīciju bankas finansējumam ēku siltināšanai, atzīmēja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Edmunds Cepurītis (“Par!/Progresīvie”).
„Ar to saistīti novirzīts finansējums arī ''Rīgas namu pārvaldniekam'', lai sasauktu kopīpašnieku sapulces, veidotu biedrības. Lai tieši ''Rīgas namu pārvaldnieks'' radītu pirmo iniciatīvu ar skaidru pašvaldības nostāju iestāties to īpašnieku pusē, kuri vēlas renovēt savas mājas. Turpinās arī Rīgas enerģētikas aģentūrā konsultācijas, kas ir atvērtas jebkuram rīdziniekam, kurš var pieteikties un lūgt izvērtēt viņa īpašumu, tā stāvokli, iespējamos finansējuma veidus gan energoefektivitātes pasākumiem, gan apkures veida maiņai un citiem ar enerģētiku saistītiem jautājumiem,” skaidroja Cepurītis.
Speciālistu darba algu celšana
Rīgas pašvaldības šā gada budžetā paredzēti līdzekļi arī atalgojuma celšanai vidējā līmeņa darbiniekiem, tādiem kā bāriņtiesu speciālisti, nodaļu vadītāji, būvvaldē, sociālajā dienestā pašvaldības policijā strādājošie. Paredzētais atalgojuma pieaugums par 4% līdz 8% gan nespējot konkurēt ar atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldē, taču to iecerēts turpināt arī nākamajos gados, atklāja domes Finanšu departamenta direktors Rakstiņš.
Algas Rīgas vietvarā šogad nemainīsies struktūrvienību vadībai, deputātiem.
Savukārt no 1. septembra darba samaksa 70 eiro par likmi pieaugs vispārizglītojošo, pirmsskolas un interešu izglītības skolotājiem. Tāpat par 10% paredzēts paaugstināt medicīnas darbinieku darba samaksu izglītības iestādēs un sociālās aprūpes iestādēs. Līdzekļi būs arī divu jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu atvēršanai un skolu remontam.
Rīgas valstspilsētas šā gada budžetu plānots pieņemt domes sēdē trešdien.
