De Facto

Policija par nelegālo cigarešu ražotni paziņo tikai pēc tam, kad par to sāk interesēties «De Facto»

De Facto

Slimnīcas reģionos paliek bez ārstiem

Brīvosta apšmauc Rīgu!

Rīgas brīvosta pārdēvē ostas maksu citā vārdā un to vairs nemaksā pašvaldības budžetā

Likums par ostām saka, ka 10% no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu un enkura maksas tiek ieskaitīti pašvaldības speciālajā budžetā un izmantojami ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstībai. Lai gan Rīgas brīvosta ir lielākā Latvijas osta pe pēc apgrozījuma un ieņēmumiem, tā iemaksā pilsētas budžetā trīs reizes mazāk nekā Ventspils brīvosta. Raidījums "De facto" atklāj - Rīgas brīvostas valde apgājusi likumu.

Ja salīdzina trīs Latvijas lielo ostu ieņēmumus 2012.gadā, tad Liepājas ostai tie ir aptuveni 8 miljoni, Ventspils - 17 miljoni, bet Rīgai - 32 miljoni latu. Pilsētas budžetā Ventspils brīvosta ieskaitījusi miljonu, bet Rīga tikai 350 tūkstošus, kas ir apmēram tikpat, cik Liepāja.

2005.gadā Rīgas brīvostas valde mainīja ostu maksu sistēmu. Valde tolaik atgādināja politisku varavīksni: pašvaldību pārstāvēja Andris Ārgalis (TP), Aivars Aksenoks (JL), Jānis Birks (TB/LNNK), Andris Ameriks (LPP). Pievienojot klāt vēl loču un ledus maksas, tonnāžas maksas pārsauca par kravas maksām, tādējādi tām ir citādāks nosaukums nekā likumā un vairs nebija jāiemaksā pašvaldības budžetā.

Tas tika darīts ostas attīstības vārdā, taisnojas Andris Ameriks, kurš brīvostas valdē darbojas kopš 2001.gada. Esot cerēts iegūt vairāk līdzekļus ostas padziļināšanas darbiem, Krievu salas projektam un citiem attīstības pasākumiem.

Pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta teiktā, 2012.gadā 350 tūkstošu vietā, Rīgas pašvaldībai būtu jāsaņem 2,2 miljoni latu. Kopš 2005.gada Rīgas pašvaldības budžetam šai laikā garām aiztecējuši vismaz 10 miljoni latu.

Kā "De facto" informēja pašvaldībās, Ventspils savu miljonu tērējusi, piemēram, ostas pievadceļu rekonstrukcijai, Liepāja - pievadceļa ikdienas uzturēšanai un bedrīšu remontam.

Tas, ka Rīgā naudas ar ostu saistītai infrastruktūrai trūkst, apliecina piemērs Bolderājā. Flotes ielas uzņēmumi - Bolderājas kuģu remonta rūpnīcas, ostas termināļu pārstāvji – sūdzas, ka ielā nav drenāžas sistēmas, lietainā laikā cilvēkiem jārāpo pa krūmiem un automašīnu dzinēji noslāpst peļķēs. Uzņēmumi raksta sūdzības un iesniegumus Rīgas domei kopš 2005.gada. Rezultātu neesot, atbildēs skan - nav līdzekļu.

Tagad beidzot jautājums sakustējies. Brīvostas valdes priekšsēdētājs apliecina, ka Flotes ielas sakārtošana izskatīta valdes sēdē, tiesa, konkrēti lēmumi pieņemti nav. Tāpat Ameriks sola pārskatīt kārtību un apjomu, kādā ostas maksājumi nonāk pašvaldības budžetā.

Ameriks apgalvo, ka maksājumus pašvaldības budžetā pārrunājis ar kolēģi Nilu Ušakovu (SC). Taču Rīgas mērs Ušakovs, kurš jau trīs gadus strādā brīvostas valdē un pērn tur nopelnījis 35 tūkstošus latu, intervijā "De facto" apliecina - par ostas maksājumiem savas pašvaldības budžetā vispār neko nav dzirdējis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti