Kā liecina šonedēļ akcionāru kopsapulcē apstiprinātais «Rīgas starptautiskās autoostas» gada pārskats, Rīgas autoosta arvien ir lielākais pasažieru pārvadājumu ar autobusiem punkts Baltijā. Kopš janvāra gandrīz puse uzņēmuma akciju pieder ne vairs tieši Rīgas domes uzņēmumam «Rīgas satiksme», bet gan tās meitaskompānijai «Rīgas acs». Pērn autoosta apgrozījusi divarpus miljonus eiro, nepilnus simt tūkstošus paturot peļņā.
Ik dienu autoostā tiek apkalpots 420 reisu, pērn autoostas pakalpojumus izmantojuši vairāk nekā divi miljoni pasažieru, kas ir par 7,6 procentiem mazāk nekā gadu iepriekš. Tikmēr nupat autoosta noslēgusi līgumus ar jauniem starptautiskajiem pārvadātājiem, un reisu skaits ik gadu aug par trim tūkstošiem.
"Mūsu ieceres lielā mērā skar "Rail Baltica" projekts. No "Rail Baltica" puses šogad plānots izveidot metu konkursu. Gada beigās varētu būt zināma tā vīzija, kā attīstīsies šis projekts.Globāli mēs kā autoosta iekļaujamies šajā multimodālajā transporta mezglā, ko sauc par Rīgas Dzelzceļa staciju, bet pamatā paliekam šajā pašā teritorijā. Paralēli tiek veidota zem dzelzceļa stacijas vēl autobusu apkalpošanas vieta," attīstības plānus ieskicē autoostas valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule.
Šonedēļ darbu sākusi Satiksmes ministrijas izveidotā darba grupa, kuras uzdevums būs izstrādāt nosacījumus metu konkursam par to, kā «Rail Baltica» satiksmes mezglam Rīgā izskatīties. Paredzams, ka autoosta varētu iegūt daļu teritorijas zem pašreizējā dzelzceļa uzbēruma, atsedzot skatu uz Vecrīgu un paplašinot autoostas teritoriju. Līdz reāliem darbiem gan tas nozīmē gaidīt vēl trīs četrus gadus, tādēļ pagaidām ap 150 tūkstošiem eiro gadā autoosta iegulda mazākos remontos.
"Šogad plānots veikt remontus daļā ēkas. Tā ir daļa, kas robežojas ar kanālu," turpina Gromule. "Mēs esam saņēmuši pietiekami daudz kritiku, ka pati kanālmala ir neglīta. Kanālmalas galerija tiks remontēta vasaras otrā pusē. Vasarā mēs gribētu saglabāt pasažieru plūsmu, jo ir svarīgi, lai cilvēkiem būtu ērti pieiet autoostai. Šobrīd notiek projektēšana. Tātad plānojam atjaunot to daļu, kas robežojas ar kanālmalu, un arī vēsturisko kafejnīcu plānojam atjaunot."
Tā kā visu ienākošo reisu pasažieri remontdarbu laikā ies caur autoostas centrālo daļu, tuvējā puķudobe tikšot pārveidota par ietvi, bet ēkai atvērs papildu durvis. Plānots pilnveidot informatīvās sistēmas, uzlikt papildu ekrānus un uzlabot «Rīgas satiksmes» klientu apkalpošanas telpas. Līdz ar remontdarbiem domāšot arī, kā pastiprināt pasažieru drošību.
Ar Valsts policiju sadarbība šajā ziņā pagaidām nevedas, atzīst autoostas valdes priekšsēdētājas vietnieks Jānis Briedītis. Tāpēc autoosta prātojot, kā drošības situācijas pastiprināšanai vairāk izmantot jau esošās videonovērošanas, pasažieru, reisu un transporta plūsmas uzskaites sistēmas.
Tikmēr ne tik liels optimisms par attīstību dzirdams Rīgas autoostas padomes priekšsēdētājas Vitas Jermolovičas teiktajā. Viņa norāda, ka akcionāri arvien ir neziņā, vai autoostai maz ļaus palikt Rīgas centrā.
«Rīgas starptautiskā autoosta» apsaimnieko arī Jelgavas autoostu, kur pērn apkalpoja 212 tūkstošus pasažieru. Jelgava pie dzelzceļa stacijas plānojusi izveidot jaunu autoostu, un Rīgas uzņēmums attīstības stratēģijā kā mērķi ierakstījis arī piedalīšanos konkursā uz pārceltās autoostas apsaimniekošanas tiesībām.
