Mērs uzdevis pašvaldības aģentūrai “Rīgas gaisma” kopā ar Rīgas enerģētikas aģentūru meklēt iespējas ietaupīt uz publisko apgaismojumu. Tas varētu attiekties gan uz atsevišķu ielu, gan ēku un pieminekļu izgaismošanu diennakts tumšajās stundās.
Staķis arī sagaida, ka katra pašvaldības iestāde savu energopatēriņu samazinās par 15%.
“Tas galvenokārt ietver trīs pasākumus – samazināt apkuri par vienu grādu ārpus darba laika, nelietot tik daudz ventilācijas, izslēdzot to ārpus darba laika, un samazināt gaisa kondicionēšanu, ieslēdzot to tikai tad, kad temperatūra telpā ir virs 25 grādiem,” sacīja Staķis.
Šīs prasības gan attieksies ne uz visām ēkām un iestādēm. Katra tiks izvērtēta individuāli, jo, piemēram, sociālās aprūpes centros nevar samazināt apkuri.
KONTEKSTS:
Gāzes tirgotājs AS "Latvijas Gāze" no 2022. gada 1. jūlija paaugstināja gāzes tarifus, kas atkarībā no patēriņa apmēra pieauga robežās no 65,6% līdz 89,9%.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) pagājušajā nedēļā gan norādīja, ka jaunais tarifs neatbilst tam, par cik gāze tiks iegādāta, lai to nodrošinātu iedzīvotājiem. Attiecīgi zaudējumus, kas saistīti ar gāzes piegādi šajā periodā, piegādātājs iekļaus tarifā nākamajā periodā. Tādējādi ir bažas, ka mājsaimniecībām dabasgāzes tarifs no nākamā gada janvāra varētu kāpt nesamērīgi strauji, tāpēc valdībai noteikti būs jāvērtē tarifa maiņa, norādīja ministre.
Valdība sēdē pirms Jāņiem konceptuāli vienojās, ka nākamajā apkures sezonā valsts segs pusi no siltumapgādes izmaksu sadārdzinājuma gan centrālās apkures saņēmējiem, gan tiem, kas apkurei izmanto elektrību, gāzi un granulas. Energoresursu izmaksu pieauguma daļējai kompensācijai apkurē valsts makā būs jārod aptuveni 220 miljoni eiro, bet kopējie izdevumi papildu atbalstam iedzīvotājiem plānoti 350 miljonu eiro apmērā.
Valdība par iecerētā atbalsta nosacījumiem lems sēdē pēc nedēļas.