Rīgā un Pierīgas pašvaldībās nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu prakse krasi atšķirīga

Dati no Valsts kases par 2015. gada nenomaksāto nekustamā īpašuma nodokli liecina, ka, piemēram, Rīgā vien iedzīvotāju parāds bija nepilni 15 miljoni eiro, Ķekavas novadā vairāk nekā pusmiljons, bet Mārupē - nepilns pusmiljons.  Pašvaldībās pārsvarā apgalvo, ka tikai nodokļa parāda dēļ īpašums parasti netiek izsolīts.

Likumā par nekustamā īpašuma nodokli paredzētas iedzīvotāju grupas, kurām ar likumu noteikta minimālā nekustamā īpašuma nodokļa atlaide, piemēram, trūcīgajiem, daudzbērnu ģimenēm, represētajiem.

Bet maznodrošinātajiem likumā noteikta atlaide “līdz 90%”, un tas nozīmē, ka katra pašvaldība var piedāvāt savu atlaidi.

Analizējot Rīgas, kā arī Pierīgas novadu nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu politiku,  redzams, ka 90% atlaidi maznodrošinātajiem piemēro vienīgi Mārupes un Olaines novadā. Pārējās pašvaldībās atlaide maznodrošinātajiem  - Ķekavā, Garkalnē, Carnikavā, Ropažos - 50%, bet Rīgā, Stopiņos un Ādažu novadā - 70%.

Tāpat atšķiras pašvaldību attieksme pret ģimenēm ar bērniem.

Garkalne un Rīga dod atlaides arī viena bērna vecākiem. Divu bērnu vecākiem atlaides piešķir Rīga, Garkalne un Olaine.

Būtiskas atšķirības pašvaldību atlaižu politikā ir arī trīs un vairāk bērnu vecākiem.

Valsts visām daudzbērnu ģimenēm noteikusi minimālo atlaidi 50% apmērā. Taču dažas pašvaldības daudzbērnu ģimenēm piemēro lielākas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides. Rekordisti šajā ziņā ir Olaines un Mārupes novads, kā arī Rīga ar 90% atlaidi.

Tiesa, te ir arī būtiska nianse. Ja ģimenei, piemēram, Rīgā īpašums nepieder, bet to īrē, daudzbērnu ģimene no solītās atlaides neko nesaņem. Ar deklarēšanos šajā dzīvesvietā ir par maz.

No apskatītajām tikai divas pašvaldības – Rīga un Olaine piešķir nekustamā īpašuma nodokļa atlaides par ēku siltināšanu.

Tā jau bagātā Rīga vai bagātā Pierīga, tie var maksāt - šādu izsaucienu  Pierīgas iedzīvotāji dzird bieži. Pašvaldību darbinieku novērojumi ir krietni citādāki.

Nekustamā īpašuma nodoklis pēdējos gados lielākajai daļai ir tikai audzis, un maksātspējas griesti daļai iedzīvotāju jau labu laiku ir sasniegti. Piemēram, Ķekavas novadā iedzīvotāji nereti lūdz gada nodokli par nekustamo īpašumu sadalīt 12 maksājumos.

“Ir vērojama tendence, ka cilvēkiem ir arvien grūtāk nomaksāt šo nodokli. Tie nav cilvēki ar daudziem īpašumiem, bet ar vienīgo īpašumu, kas dzīvo savā vienīgajā īpašumā. Protams, Ķekava ir vairāk privāto īpašumu teritorija, kur mazāk ir daudzdzīvokļu mājas,” stāsta Ķekavas novada pašvaldības nekustamā īpašuma nodokļu speciāliste Anda Pūriņa.

1200 kvadrātmetru zemes gabalam un divdesmit gadus vecai privātmājai nekustamā īpašuma nodoklis Ķekavas novadā ir no 300 eiro gadā, Mārupes novadā - no 400 eiro gadā uz augšu.

Ja kaimiņš veic apjomīgu darījumu, īpašuma kadastrālā vērtība un arī attiecīgi nekustamā īpašuma nodoklis pieaug visiem tuvējiem apkārtnes iedzīvotājiem. Šo praksi par netaisnīgu uzskata Mārupes mērs Mārtiņš Bojārs (Zaļo un Zemnieku savienība).

“Mans uzskats, ka nevar pielīdzināt tirgus vērtībai īpašumu, kurš ir paredzēts dzīvošanai. Mārupes novads ir viens no šiem novadiem, kur ir jau sasniegts līmenis, kad iedzīvotāji un arī uzņēmēji vairāk nav spējīgi maksāt nekustamā īpašuma nodokli apmēros, kādos tas varētu būt nākamajā gadā,” atzīst Bojārs.

Tieši nākamā gada kadastrālo vērtību un tātad arī nekustamā īpašuma nodokļa  pieaugums dara bažīgus, bet Finanšu ministrijai risinājuma, kā to novērst, vēl nav. Savukārt pašreizējā nodokļa pieaugumā atbildīgās ministrijas vaino pašvaldības, kurām ir iespēja piemērot lielāku atlaižu politiku. Mārupes novada mērs gan norāda, ka tādā gadījumā nekustamā īpašuma nodokli nedrīkstētu iekļaut finanšu izlīdzināšanā.

Analizējot Rīgas un Pierīgas pašvaldību atlaižu politiku, uzkrītoši, ka tā ir ļoti atšķirīga.  Piemēram, dažas pašvaldības dod atlaides Černobiļas seku likvidētājiem pat 90% apmērā, citas nedod nemaz. Savukārt Ķekavas novadā atlaidi var dabūt par latvāņu iznīcināšanu.