Rīgā un Pierīgā nešķiroto atkritumu izvešana par 50% dārgāka – kāpēc un kā to var samazināt?

Rīgas un Pierīgas reģiona iedzīvotājiem vidēji par 50% pieaugs izmaksas par nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanu. No 10. janvāra par šo atkritumu apglabāšanu krietni pieaudzis tarifs “Getliņu” poligonā. Lai arī viens no sadārdzinājuma mērķiem ir šķirošanas veicināšana, tomēr bioloģisko atkritumu šķirošana patlaban daļā pašvaldību nav lētāka.

ĪSUMĀ:

  • “Getliņos” tarifs par sadzīves atkritumu apglabāšanas kāpis par 90%.
  • Daļēji tas saistīts ar jauninājumu, kas ļauj bioloģiskos atkritumus pārvērst gāzē un kompostā.
  • Gāzi izmanto apkurei tomātu audzēšanai, bet kompostā pārāk daudz piejaukumu.
  • Ja kompostā būs mazāk atkritumu no iepakojuma, to varēs pārdot.
  • “Getliņu” tarifa pieaugums ietekmēs arī izmaksas par atkritumu izvešanu Rīgā un Pierīgā.
  • Uzņēmums: Samazināt izmaksas iedzīvotāji var ar aktīvāku šķirošanu.
  • Bet Pierīgā šķiroto bioloģisko atkritumu savākšana ir pat dārgāka.
  • Ministrija grib likumā noteikt – šķirotiem bioloģiskiem atkritumiem jābūt par 30% lētākiem.
  • Bažas, ka tas varētu vēl kāpināt nešķiroto atkritumu izvešanas izmaksas.

Rīgā un Pierīgā vidēji par 50% pieaugs izmaksas par nešķirotajiem atkritumiem
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma izmaksas poligonā “Getliņi” šogad pieaugušas par teju 90%. Iemesli: pieaugošais dabas resursu nodoklis par sadzīves atkritumu apglabāšanu, lai veicinātu šķirošanu, kā arī Eiropas prasības samazināt noglabājamo atkritumu daudzumu, un arī dažādas uzņēmuma izmaksas ietekmējušas gala tarifa pieaugumu.

“Mēs atrodamies bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes centrā, kas mums tā pilnvērtīgi nodots pagājušās nedēļas piektdienā. Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc šis nešķiroto atkritumu tarifs iedzīvotājiem pieaudzis Pierīgas reģionā. Šī kompleksa darbība prasa ieguldījumus,” uzņēmumu izrādīja SIA “Getliņi EKO” administratīvais direktors Guntis Kampe.

"Getliņi Eko" bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes centrs, 2022.gada janvāris.

Centrs bioloģisko atkritumu pārstrādei

Jaunais atkritumu pārstrādes komplekss izmaksājis 39 miljonus eiro, no kuriem 29 ir Eiropas Savienības atbalsts. Plānots, ka tajā pārstrādās 125 tūkstošus tonnu bioloģisko atkritumu gadā. Bioloģiskie atkritumi veido būtisku nešķiroto atkritumu daļu.

Pērn “Getliņu” poligonā kopumā pieņemti aptuveni 270 tūkstoši tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu. No tiem 8% atšķiroti kā otrreizējās izejvielas – plastmasa, papīrs, metāls, bet 70% atšķiroti kā bioloģiski noārdāmie atkritumi un novirzīti pārstrādei.

Savukārt 22% no kopējā nešķiroto atkritumu apjoma ir pārstrādei nederīgā daļa, kas apglabāta poligonā.

Eiropas Savienības mērķi pieprasa līdz 2035. gadam samazināt apglabājamo sadzīves atkritumu daļu līdz 10%.

Šobrīd vienā no poligona ēkām redzams, ka no sadzīves atkritumiem iespējams atšķirot bioloģiskos atkritumus tikai ar raibu citu atkritumu piejaukumu. “Tur nāk no šķirošanas rūpnīcas bioloģiskie atkritumi, bet ar ļoti milzīgu piejaukumu. Mēs jau uz aci varam redzēt, cik liels piejaukums. Bioloģiskie atkritumi ir visi mūsu virtuves un dārza atkritumi, bet te ir raibs ar iepakojumu un stiklu vēl klāt,” skaidroja Kampe.

Gāze apkurei un komposts

Viņš pastāstīja, kas notiek ar bioloģiskajiem atkritumiem tālāk: “Tālāk šī masa tiek ievietota slēgtajos tuneļos. Šobrīd tur tie atkritumi nonāk sliktā kvalitātē. Ievietojot tos atkritumus tur,  divus mēnešus notiek process, kurā tiek iegūta poligona gāze, kuru mēs izmantojam elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai un tālāk tomātu audzēšanai. Pēc šī procesa tos atkritumus izņem no šiem tuneļiem un pārsijā.”

Savukārt no pārsijātās bioloģisko atkritumu masas gadā plānots saražot līdz 100 tūkstoš tonnām tehniskā komposta, kas šobrīd gan ir sliktā kvalitātē pieminētā citu atkritumu piejaukuma dēļ. Pagaidām to plānots izmantot poligona teritorijā, stādot tajā kārklus. Tādējādi koku saknes attīrīšot izmantoto kompostu, bet no izaugušajiem kārkliem iecerēts iegūt šķeldu.

Tiesa, pieaugot dalīti vākto bioloģisko atkritumu apjomam, pārstrādes kompleksā pakāpeniski nonāks arvien tīrāka bioloģisko atkritumu masa. Tas ļaušot iegūt kvalitatīvu produktu.

“Ja tas būtu tīrs bioloģiskais komposts, tai mantai būtu noiets. Interese būtu no kūdras ieguvējiem, dažādiem ražotājiem, kas ražo dārza substrātus – jauc kopā kūdru ar kompostu,” pastāstīja Kampe.

Rēķinus samazināt ar šķirošanu

Jaunais “Getliņu” tarifs attieksies uz Rīgas un Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā radītajiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, kas nonāk poligonā. Tas gan nenozīmē, ka iedzīvotāji savos rēķinos februārī par atkritumu apsaimniekošanu ieraudzīs 90% pieaugumu.

Uzņēmuma "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics aplēsis, ka reģiona pašvaldībās gala tarifs klientiem pieaugs par aptuveni 50% par nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanu. Levics pārliecināts, ka iedzīvotāji var paši samazināt šīs izmaksas.

Pagaidām īpašu pieprasījuma pieaugumu pēc dažādu šķirošanas konteineru uzstādīšanas uzņēmums “Clean R” gan nenovēro, bet prognozē, ka tas mainīsies februārī. “Mūsu pieredze ar reālām mājām parāda, ka

nešķirotāji var samazināt rēķinus uz pusi, pēkšņi sākot šķirot atkritumus.

Šķirošanas iespējas ir plašas: stikls, sausais iepakojums, bioloģiskie atkritumi. Un bioloģiskie atkritumi ir efektīvākais veids, kā samazināt atkritumu apjomu, jo nešķiroto atkritumu konteineros teju puse ir šie atkritumi, kas lielākoties ir pārtikas atliekas. Un bioloģisko atkritumu izvešana ir būtiski lētāka par nešķiroto atkritumu izvešanu,” skaidroja Levics.

Pierīgā bioloģisko atkritumu savākšanu nav lētāka

Bioloģisko atkritumu šķirošana visur gan nav lētāka par nešķirotu atkritumu nodošanu. Proti, lai arī viens no tarifu pieauguma mērķiem ir šķirošanas veicināšana, patlaban iedzīvotājiem nav tam labvēlīgu priekšnoteikumu.

Situāciju skaidroja SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts: “Uzņēmuma apsaimniekotajās Rīgas un Pierīgas teritorijās “Eco Baltia vide” klientiem rēķini par nešķirotajiem atkritumiem pieaugs par 40 līdz 60%. Šobrīd jāsaka, ka, izņemot Rīgu, kurā iepirkumā bija minēts, ka operatoriem nav citas iespējas, kā tikai piedāvāt sašķiroto bioloģisko atkritumu savākšanu lētāk par sadzīves atkritumu savākšanu, tad

pārējās Pierīgas pašvaldībās kopš 10. janvāra bioloģisko atkritumu savākšana ir pat dārgāka par sadzīves atkritumiem.

Un tas nekādi nemotivē cilvēkus šķirot šos atkritumus, tāpēc nekavējoties ir jārada risinājums. Kamēr tā nebūs, manuprāt, šķirojot citus atkritumus – iepakojums, tekstils – rēķinus var samazināt tikai par 10–15%.”

Bioloģiskie par 30% lētāk nekā nešķirotie?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības komisijā iesniedza grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, lai steidzami samazinātu maksu par bioloģisko atkritumu savākšanu un lai šķirošanu padarītu motivējošāku.

“Priekšlikums ir pateikt skaidri un precīzi likumā, ka dalītas bioloģisko atkritumu savākšanas maksai jābūt zemākai nekā nešķirotajiem atkritumiem. Mūsu piedāvājums – vismaz par trešdaļu. Tas nozīmē, ka pašvaldība un atkritumu apsaimniekotāji varētu runāt par vēl zemāku rādītāju. Vienlaikus atceroties, ka piesārņotājs maksā, un tas nepaliek kaut kur gaisā, bet šī daļa tiek ieskaitīta nešķiroto atkritumu maksā,” pastāstīja ministrijas Vides departamenta direktore Rudīte Vesere.

Lai gan ministrija un nozare grozījumus vēlas virzīt steidzami, Saeimas komisija jautājumu atlika par nedēļu. Bažījoties par vēl lielāku nešķiroto sadzīves atkritumu savākšanas maksas pieaugumu, komisijas deputāti uzdeva nozares ekspertiem un ministrijai precizēt ekonomisko pamatojumu izvēlētajam bioloģisko atkritumu savākšanas maksas samazinājumam un,  iespējams, noteikt to mazāku.

Arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe norādīja, ka jautājums nav izdiskutēts: “Mums ir jāizveido infrastruktūra, jāizaudzina atkritumu radītāji, ka jāvāc atsevišķi, jo tas būs izdevīgi un būs, kur likt gala produktu. Šo dalīti vākto gala produktu mēs pārstrādāsim un pārdosim. Tas ir ekonomiskais pamatojums, kāpēc mums jāvāc dalīti, jo mums ir, kur likt to mantu, ko mēs pārstrādājam. Un tad sanāk lētāka atkritumu [apsaimniekošana] maksa. Ja mēs to neesam panākuši, mēs uzbūvējam, bet nezinām, kam mēs pārdosim kompostu, tad mums ir jāizrēķina, par cik kļūs dārgāki nešķirotie atkritumi.”

Rudīte Vesere deputātiem skaidroja, ka par trešdaļu rosināts samazināt, jo kopējā atkritumu plūsmā vidēji 40% no sadzīves atkritumiem ir bioloģiskie atkritumi. Ministrija gan ir gatava diskutēt arī par kādu citu rādītāju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt