Kaut solīto labumu uzņēmējiem netrūka, daudzi pēc nesen piedzīvotajām Krievijas sankcijām aizvien uzskata, ka tirgi drīzāk jāmeklē Rietumos.
Tas, ka vēl trešdien viens no kvēlākajiem Eirāzijas Ekonomiskās savienības izveides autoriem Krievijas prezidents Vladimirs Putins pagarināja pārtikas importa embargo no Eiropas Savienības, ceturtdien netraucēja ne Krievijas, ne vēl triju Eirāzijas savienības valstu - Kazahstānas, Armēnijas un Baltkrievijas vēstniekiem Rīgā, aicināt Eiropas Savienību uz sadarbību.
“Mēs gribējām prezentēt šo veidojumu, lai proponētu ciešas attiecības starp Eiropas savienību un jaunizveidoto Eirāzijas Savienību. Mēs esam lemti šādai sadarbībai,” paziņoja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.
“Mans kolēģis no Kazahstānas jau teica, ka tieši Eiropas Savienība mums ir galvenais tirdzniecības partneris. Pēc tirdzniecības apmēra visām Eirāzijas Savienības dalībvalstīm tie ir 49-50%. Turklāt Krievijai, pat pēc visiem piedzīvotajiem sankciju zaudējumiem savstarpējais tirdzniecības apjoms ir 400 miljardi ASV dolāru gadā,” stāstīja Krievijas vēstnieks.
Kā galvenie ieguvumi tiek minēts tirgus, kur dzīvo vairāk nekā 170 miljoni cilvēku, plašas sadarbības iestrādes ar augošo Ķīnu un vēl 40 jaunattīstības valstīm. Līdzšinējie centieni veidot sadarbību gan nav bijuši sekmīgi.
“Diemžēl jāatzīst, ka šobrīd oficiālu attiecību starp Eirāzijas Ekonomisko savienību un Eiropas Savienību nav. Mēs saviem partneriem to sen esam piedāvājuši, bet viņi atbild, ka viņiem pagaidām nav dots oficiāls mandāts tādas veidot, lai gan ir daudzi jautājumi, ko mēs varētu apspriest,” stāstīja Eirāzijas Ekonomiskās savienības pārstāve Tatjana Volovaja.
Organizācijas pārstāvji norāda - šī savienība ir veidota uz līdzīgiem pamatiem kā savulaik Eiropas Savienība. Arī ieguvumi būšot līdzīgi – vienota muitas un brīvās tirdzniecības telpa. Kaut daži vēstnieki uzsver, ka sadarbība ar Eirāzijas Savienību būtu loģisks Austrumu partnerības tālākais solis, daudzi par to ir skeptiski.
“Tā pretruna ir acīmredzama. Uzņēmēji grib tirgoties, bet politiķi šo vēlmi ierobežo, jo sankcijas ir abpusēji vērstas uz tirgošanās ierobežošanu, jo zinām - dubulta spēle ir,” atzina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols.
“Politiski mēs aicinām tirgoties, bet politiski speram soļus, kas šo tirdzniecību ierobežo. Tāpēc uzņēmēji ir spiesti šādās prezentācijās piedalīties un kāri klausīties, jo šie ierobežojumi viņus skar tieši,” sacīja Ozols.
“Tas protams ir skumji. Tas viss, kas bija prezentācijā, ka visas muitas procedūras būs vienādas, visas prasības būs vienādas, tas šodien nedarbojas,” piekrita Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Vasilijs Meļņiks.
“Kazahu vēstnieks pateica, ka viņiem problēmu nav, līdz ar to sanāk, ka šprotes pa gaisu var pārvadāt, līdz ar to tās beigās būs dārgākas par zeltu. Diemžēl tā konkurētspēja un situācija saka mūsu uzņēmējiem, ka vajag pārorientēties arvien vairāk, vairāk un vairāk,” uzsvēra Meļņiks.
Uzņēmēji uzsver – neraugoties uz centieniem veidot kopēju ekonomisko telpu, aizvien Eirāzijas savienībā dominē centieni svarīgus jautājumus risināt valstu divpusējo attiecību veidā. Tas, cik drīz savienības dalībvalstis spēs atteikties no šīs prakses arī parādīs cik perspektīva ar to varēs būt sadarbība.
