Telpu temperatūrai darba laikā nevajadzētu pārsniegt 20,5 grādus, bet ārpus darba laika tai jābūt vēl par 4 grādiem zemākai. Patlaban dažkārt ir pat 25 grādi.
Pašvaldībā arī mierina, ka telpas, kurās uzturas cilvēki, nedrīkstēs būt vēsākas par šobrīd normatīvajos aktos noteikto. Tas ir īpaši svarīgi, piemēram, pansionātos, kā arī mācību iestādēs.
“Bērniem zem 3 gadiem zemākā temperatūra telpās ir 20 grādi. To nosaka higiēnas prasības pirmsskolas izglītības iestādēs,” norādīja Rīgas Enerģētikas aģentūras direktors Jānis Ikaunieks.
Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis uzdevis Rīgas Enerģētikas aģentūrai kopā ar pašvaldības aģentūru "Rīgas gaisma" divu nedēļu laikā izstrādāt priekšlikumus, kā par 15% samazināt elektroenerģijas patēriņu apgaismojumam pilsētā.
“Rīgas gaismas” direktora pienākumu izpildītāja Agrita Klinklāva-Dimante uzsvēra – ielas negrims tumsā. “Ielu apgaismojums ir cieši saistīts ar iedzīvotāju drošību.
Līdz ar to mēs meklēsim tādus risinājumus, lai neveidotos nevienā vietā pilnīga tumsa,” solīja “Rīgas gaismas” vadītāja.
Iespējamie risinājumi paredz samazināt apgaismojuma spožumu maģistrālajās ielās, parkos un sporta laukumos, kā arī atteikties no ēku fasāžu, pieminekļu un citu objektu dekoratīvās izgaismošanas.
Taupības nolūkā “Rīgas gaisma” vēlētos vecās spuldzītes aizstāt ar energofektīvākajām LED spuldzēm. Pašlaik no aptuveni 50 000 “Rīgas gaismas” pārziņā esošo gaismekļu tikai 17% ir LED spuldzes, un aģentūrai trūkst līdzekļu, lai aktīvāk tās nomainītu. “Mēs lūgsim Rīgas domei papildu finansējumu LED gaismekļu iegādei,” sacīja Klinklāva-Dimante.
Kopējais Rīgas enerģijas patēriņš 2020. gadā bija vairāk nekā 287 gigavatstundas (GWh), tas no pašvaldības budžeta prasīja vairāk nekā 25,4 miljonus eiro. Šodien pie tāda paša patēriņa pēc provizoriskiem aprēķiniem būtu jāmaksā jau aptuveni 62 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka, pat samazinot patēriņu par 15%, kopējais rēķins pašvaldībai būs krietni lielāks nekā pirms diviem gadiem.
KONTEKSTS:
Gāzes tirgotājs AS "Latvijas gāze" no 2022. gada 1. jūlija paaugstināja gāzes tarifus, kas atkarībā no patēriņa apmēra pieauga robežās no 65,6% līdz 89,9%.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) pagājušajā nedēļā gan norādīja, ka jaunais tarifs neatbilst tam, par cik gāze tiks iegādāta, lai to nodrošinātu iedzīvotājiem. Attiecīgi zaudējumus, kas saistīti ar gāzes piegādi šajā periodā, piegādātājs iekļaus tarifā nākamajā periodā. Tādējādi ir bažas, ka mājsaimniecībām dabasgāzes tarifs no nākamā gada janvāra varētu kāpt nesamērīgi strauji, tāpēc valdībai noteikti būs jāvērtē tarifa maiņa, norādīja ministre.
Valdība sēdē pirms Jāņiem konceptuāli vienojās, ka nākamajā apkures sezonā valsts segs pusi no siltumapgādes izmaksu sadārdzinājuma gan centrālās apkures saņēmējiem, gan tiem, kas apkurei izmanto elektrību, gāzi un granulas. Energoresursu izmaksu pieauguma daļējai kompensācijai apkurē valsts makā būs jārod aptuveni 220 miljoni eiro, bet kopējie izdevumi papildu atbalstam iedzīvotājiem plānoti 350 miljonu eiro apmērā.
Valdība par iecerētā atbalsta nosacījumiem lems sēdē pēc nedēļas.
