Makrofinansiālā palīdzība
Tā ir ES ārkārtas instruments reaģēšanai krīzes situācijās, kurš ir pieejams ES partnervalstīm, kas saskaras ar smagām maksājumu bilances problēmām. Tas papildina SVF sniegto palīdzību. Makrofinansiālās palīdzības aizvedumi tiek finansēti, ES aizņemoties naudu kapitāla tirgos. Iegūtie līdzekļi tiek aizdoti saņēmējvalstīm uz līdzīgiem finansiāliem nosacījumiem.
Saprašanās memorands iezīmē būtiskas ekonomikas un strukturālās politikas reformas sešās jomās: valsts finanses, pārvaldība un atklātība, uzņēmējdarbības vide, enerģētikas nozare, sociālās drošības pasākumi un finanšu nozare. Šo politikas reformu mērķis ir panākt progresu attiecībā uz galvenajām valsts īstermiņa prioritātēm, kuras noteiktas ES un Ukrainas asociācijas programmā, ko marta vidū apstiprināja ES un Ukrainas Asociācijas padome. Tās arī ņem vērā Ukrainas pašreizējās reformu saistības, ko valsts uzņēmusies, parakstot aizdevuma programmas ar starptautiskajiem kreditoriem - Starptautisko Valtūtas fondu un Pasaules Banku.
Piektdienas rītā Dombrovskis intervijās LTV un Latvijas Radio atzina, ka finansiālā situāciju Ukrainā ir sarežģīta, jo valsts saskaras gan ar drošības izaicinājumiem, kas rada būtiskas ekonomiskās problēmas, gan Krievijas embargo.
Viņš arī nenoliedza, ka Ukrainai ir nopietnas problēmas valsts pārvaldība jomā un korupcijā. Tāpēc aizdevums tiek sniegtas uz „nopietniem nosacījumiem”. Uzmanība tiek vērsta, lai Ukraina pilnveidotu budžeta uzskaiti, valsts pārvaldi, korupcijas apkarošanu, arī valsts uzņēmumu pārvaldības uzlabošanu.
Ziņots, ka EK ierosināja sākt trešo makrofinansiālās palīdzības programmu Ukrainai šī gada janvārī, un Eiropas Parlaments un ES Ministru padome to apstiprināja aprīļa vidū.
Eiropas Savienība plāno pirmos 600 miljonus eiro Ukrainai izmaksāt šī gada vidū, otros - gada nogalē, bet trešos - nākamā gada sākumā. Aizdevumi 1,8 miljardu eiro apmērā papildinās 2010.gadā un pērn apstiprināto makro finansiālo palīdzību 1,61 miljarda eiro apjomā
