Aizvadītā apkures sezona bija viena no garākajām galvaspilsētas siltumapgādes uzņēmuma “Rīgas siltums” vēsturē. Rīdzinieku mājokļus sāka apsildīt septembrī un turpināja apkurināt līdz pat maijam. Precīzi 219 dienas. Par patērēto siltumu klienti palikuši parādā gandrīz 9 ar pusi miljonus eiro. No kopējās rēķinu summas tas ir mazāk par pieciem procentiem. Apkurei pērn pieslēgti pilnīgi visi, arī parādnieki.
Nākamo apkures sezonu jau pašlaik prognozē kā ievērojami skarbāku nekā iepriekšējo. Prognozētais cenu kāpums būs vismaz divtik lielāks par pašreizējo.
Šajā apkures sezonā tarifs tas bija 74,08 eiro par megavatstundu, bet nākamajā varētu sasniegt 155 eiro vai pat vairāk. Attiecīgi, ja 50 kvadrātmetru plašā dzīvoklī apkure šoziem izmaksāja 70 eiro, tad nākamajā varētu kāpt līdz 145 eiro mēnesī.
Pagaidām gan tās ir tikai prognozes. “Par to nevar būt drošs. Šobrīd prognozējam, pamatojoties uz prognozēm par gāzes cenām, par kādu mēs šobrīd iegādājāmies gāzi, gāzes cena šobrīd biržā. Tādēļ mums šāda prognoze ir,” sacīja “Rīgas siltums” valdes locekle Birute Krūze.
Pilnīgi droši pašlaik zināms, ka lētāk nebūs. Tāpēc uzņēmums mudina iedzīvotājus, kuriem tas iespējams, veidot iekrājumu apkures rēķinu segšanai.
Daļa apkurei nepieciešamo resursu tiek iegādāta jau pašlaik. Piemēram, katru nedēļu nelielos daudzumos tiek iepirkta gāze un noglabāta Inčukalna dabasgāzes krātuvē.
Dabasgāzes apjomi kurināmā izmantošanā pret iepriekšējo sezonu būtiski samazināti, un plānots, ka nākamajā ziemā puse kurināmā būs atjaunojamie energoresursi. Savukārt gāze nāk ne vairs no Krievijas, bet Norvēģijas. Arī atjaunojamie energoresursi tiekot meklēti, kur vien tiem izdevīgāka cena.
“Startējam arī Lietuvas biržā un iegūstam zemāku cenu, nekā vietējie piegādātāji spēj piegādāt konkursos,” norādīja “Rīgas siltuma” valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.
Kamēr siltumapgādes uzņēmums brīdina par būtisku cenu lēcienu, par iedzīvotāju labklājību atbildīgais galvaspilsētas domes departaments gatavojas, ka līdz ar apkures rēķiniem pieaugs iedzīvotāju skaits, kas tos nevar apmaksāt. Tāpēc būs krietni vairāk iedzīvotāju, kuriem pašvaldībai nāksies sniegt sociālo palīdzību.
"Pagājušajā gadā 3,3% Rīgas iedzīvotāju saņēma sociālo palīdzību. Jebkādu, ne tikai mājokļa pabalstu. Šobrīd ir daudz mājsaimniecību, kas ir uz robežas pabalsta saņemšanai. Ja apkures izmaksas pieaugs par 100%, tad mums ar to jārēķinās un sociālās palīdzības saņēmēju loks pieaugs par 60 līdz 70%," sacīja Rīgas domes Labklājības departamenta eksperte Baiba Skuja.
Departamentā apgalvo – nav jābūt ne trūcīgam, ne maznodrošinātam, lai vērstos pēc atbalsta. Skuja arī atzina, ka aprēķinu sistēma pabalsta saņemšanai ir gana sarežģīta, tāpēc nevajag rēķināt pašiem, bet doties uz konsultāciju Sociālajā dienestā. “Izstāstīs, pateiks, kādi dokumenti jāiesniedz, un palīdzēs šādā veidā, jo pašam izrēķināt nav vienkārši,” sacīja Skuja.
Saistībā ar apkures cenu lēcienu gan pašvaldība, gan siltumapgādes uzņēmums cer uz valsts lēmumiem, lai mazinātu izmaksu slogu iedzīvotājiem. Uzņēmums "Rīgas siltums" cer uz valsts palīdzību izmaksu sloga mazināšanai.
Vienlaikus arī pašu iedzīvotāju rokās ir iespējas mazināt izmaksas, ieviešot individuālus termoregulatorus un alokatorus. Par tādu uzstādīšanu nepieciešama 50% plus vienas balss daudzdzīvokļu namā iedzīvotāju piekrišana. Tās ir papildu izmaksas, ko uz ietaupījuma rēķina iespējams ātri atpelnīt, norādīja "Rīgas siltuma" valdes loceklis Ilvars Pētersons.
"Pieredze rāda, ka tādējādi patēriņu var samazināt par 20%, atsevišķos gadījumos pat par 50%. Protams, kritiskais aspekts ir daudzdzīvokļu māju kopsaupulces. Taču arī šajā sadaļā runājam ar Rīgas domes aģentūrām un citiem iesaistītajiem un izvietosim daudz informācijas, kādā veidā tas būtu darāms," sacīja Pētersons.
KONTEKSTS:
Jau 2021./2022. gada ziemas sezonā bija vērojams gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes cenu kāpums, kas ietekmēja apkures izmaksas. Pēc februārī uzsāktā Krievijas iebrukuma Ukrainā energoresursu cenas atkal kāpa, un netiek prognozēta cenu samazināšanās.
Maija izskaņā “Rīgas siltuma” aplēsa, ka siltumenerģijas tarifs varētu palielināties par teju 110%, un viena megavatstunda nākamajā apkures sezonā varētu maksāt 155 eiro.
