Rīga ignorē aizrādījumus par dzeramā pudeļūdens biznesu

Divus gadus pēc SIA «Aqua Riga» dibināšanas šodien pie patērētājiem ceļu sācis pretrunīgi vērtētais Rīgas domes dzeramais ūdens pudelēs. Pašvaldība jaunajā uzņēmumā investējusi 150 tūkstošus eiro rīdzinieku nodokļu. Tāpat kā pirms diviem gadiem arī patlaban gan nozares uzņēmēji, gan pašvaldību un Ekonomikas ministrijas asi iebilst pret Rīgas ieceri spert soli komercdarbības nišā, kurā jau ir pietiekami daudz spēlētāju. 

Tagad viņiem pievienojas arī Konkurences padome, kas saskata konkurences kropļošanu, bet sodīt nevarot. Savukārt Rīga aizrādījumus nedomā ņemt vērā.  

Rīgas vicemērs Andris Ameriks no partijas «Gods kalpot Rīgai» labi zina, ka valsts likumdošana pašlaik nespēj apturēt pašvaldību. Tādēļ Rīga pilda pudelēs, tirgo un dažādu svētku dalībniekiem sola uzsaukt to pašu ūdeni, kas rīdzinieku mājokļos tek arī no krāna un no jūlija turklāt kļūs dārgāks.

Pašvaldības dibinātā uzņēmuma «Aqua Riga» valdes priekšsēdētāja Ineta Zalāne arvien pārliecināti apgalvo, ka ar pusotra un puslitra pudelēs pildīto ūdeni drīzumā aizņems piecus procentus no visa tirgus. Ūdens cena vēl neesot zināma, bet tā būšot vidējo cenu segmentā.

Pēc Zalānes teiktā rēķināms, ka viss uzņēmuma starta kapitāls jau sapildīts pudelēs. Cik pudeļu saražots, viņa rēķina smago automašīnu kravās. «Ir saražots zem desmit «fūru». Tās jau nogādātas uz izplatītāju noliktavām,» saka Zalāne. Citu investoru, izņemot SIA «Rīgas ūdens» 150 tūkstošu eiro ieguldījumu meitasfirmas pamatkapitālā, «Aqua Riga» neesot. Savukārt saražot pudeles, lai piekrautu vienu smago mašīnu, Rīga var par aptuveni 15 tūkstošiem eiro. 

Kamēr Rīgas dome lielveikalu plauktos jau izkārto pati savu ūdeni, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija otro gadu turpina uzsvērt, ka šis rūpals ir prettiesisks. Taču ministrijai neesot efektīvu rīku, kā nelikumības likt pārtraukt, saka tās pārstāve Liene Kristapsone.

Pašvaldību uzraudzītāja ministrija padomu sola prasīt arī Ekonomikas ministrijai un Konkurences padomei. Abas instances apliecina, ka Rīga rīkojas pretēji likumam. Taču, kā atzīst Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, likumdevējs arvien nav radījis rīku tādu pārkāpumu pārtraukšanai.

«Kārtējo reizi pašvaldība izvēlas attīstītu nozari un cer uz garantētiem ienākumiem. Bažas rada risks, ka pašvaldība, kuras rīcībā ir milzīgi resursi un infrastruktūra, ar šķērssubsīdijām kropļos konkurenci. Diemžēl likums mums nedod iespēju pret šādu pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā. Mēs varam tikai paust savu viedokli,» uzsver Ābrama.

Konkurences padome cer, ka tuvākajos gados atbilstoši Eiropas Padomes ieteikumiem valsts tai atsies rokas, lai kontrolētu arī publisko sektoru. Savukārt pašvaldību lietu ministrija atkārto, ka tās vienīgā pašvaldību siksna ir mēra atlaišana. Rīgu gan tas nebaida. Vicemērs Ameriks saka - kamēr likumus nepildīs valdība, tos pārkāpt atļausies arī Rīga.

Konkurences padome arī atgādina, ka pašvaldības dotēts bizness ilgtermiņā var mazināt konkurenci un cietējs beigās izrādīsies tieši patērētājs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt