Rīga groza budžetu: šim gadam papildu naudas nav, nākamgad var nākties sajozt jostas

Rīgas domes nozaru komitejas sākušas vētīt ierēdņu sagatavotos budžeta grozījumus. Rātsnama politiskie saimnieki jau paziņojuši, ka naudas papildu tēriņiem nav, tāpēc departamentiem atļauts vien pamainīt izdevumu pozīcijas jau iepriekš nolemtā budžeta apjomos. Tomēr pieejamie dokumenti dažādās nozarēs rāda krasi atšķirīgu ainu – kamēr vieniem speciālistiem tiks gādātas naudas balvas, prēmijas un piemaksas, citviet strādā ar veciem telefoniem un datoriem, bet galvaspilsētas bedru lāpīšanai paredzētā nauda jau iztērēta. Nākamais gads Rīgai solās būt vēl grūtāks par šo.

Rīga groza budžetu: šim gadam papildu naudas nav, nākamgad var nākties sajozt jostasEdgars Kupčs

Rīgas budžets nu jau vairākus gadus stabili turas aptuveni viena miljarda eiro apmērā ar mazu pieauguma tendenci. Salīdzināšanai var minēt, ka galvaspilsētas maks ir aptuveni desmitā tiesa no visas valsts tēriņiem, par ko gādā valdība. Rīgas šā gada budžeta jau grozītā versija rāda, ka galvaspilsētas ieņēmumi plānoti 940 miljoni eiro, bet izdevumi – viens miljards un 76 miljoni eiro. Lielā atšķirība starp ieņēmumiem un izdevumiem gan nenozīmē milzīgu deficītu jeb dzīvi uz parāda, bet gan to, ka iepriekšējo gadu galvaspilsēta noslēdza ar 130 miljonu eiro uzkrājumu.

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (“Progresīvie/Par!”) vērtēja, ka šā gada ieņēmumi domes makā ienākas atbilstoši plāniem: “Pildās absolūti tā, kā ir plānots. Tuvu pie 100%. Iedzīvotāju ienākumu nodoklis pat bija nedaudz virs. Tas gan pašvaldībai neko daudz nemaina, jo mums jau garantē tikai to, kas mums 100% pienākas. Ja būtu mazāk, mums kompensētu, ja ir vairāk, mums var paņemt nost.”

Tēriņi

Ar tērēšanos gan Rīgai neiet tik gludi, kā ierakstīts papīros. Piemēram, Satiksmes departaments nupat lūdzis papildu vairāk nekā četrus miljonus eiro ielu uzturēšanai. Nauda vajadzīga bedru lāpīšanai, kritiskākā ielu seguma nomaiņai, ietvju remontiem un arī gaidāmā sniega aizvākšanai.

Iepriekš saplānotā nauda ielu ikdienas uzturēšanai ir iztērēta vairākus mēnešus pirms gada beigām.

“Mēs aizvien esam smagā deficīta režīmā. Mums joprojām ir tas mantojums, ko esam saņēmuši, tas ir gaužām bēdīgs,” pauda vicemērs Vilnis Ķirsis (“Jaunā Vienotība”).

Kamēr politiķu retorikā gandrīz pusotru gadu pēc vēlēšanām dzirdam iepriekšējās varas kritiku, sausie skaitļi departamentu prasījumos pēc papildu naudas vēl šā gada budžetā rāda ne tik dramatisku vai vismaz krietni atšķirīgu ainu.

Piemēram, Pilsētas attīstības departaments līdz ar arhitekta biroja un būvvaldes pievienošanu ir ne tikai viens no lielākajiem darba devējiem pašvaldības iestāžu vidū, bet arī liela maka turētājs. Departaments deputātiem prasa atļauju 66 tūkstošus eiro tērēt piemaksām par labi paveiktu darbu, 150 tūkstošus eiro grib sadalīt prēmijās un naudas balvās, vēl daži desmiti tūkstošu aizies par jaunu dizainu pieturvietām un naudas balvām arhitektiem, kuri uzzīmēs glītāko piemiņas vietu Zolitūdes traģēdijas upuriem un uzvarēs metu konkursā par to, kā Jēkaba jeb Neatkarības laukumā atainot Jāņa Čakstes veikumu.

Prēmijas un naudas balvas neredz Rīgas pašvaldības policijas budžeta grozījumu lūgumā, ko vētīs Drošības komitejas deputāti. Dokumentos redzams, ka policija ietaupījusi ar degvielas pirkšanu un mašīnu nomu, kā arī būtiski vairāk iekasējusi naudas sodos. Par neiztērēto policija grib pirkt jaunus datorus un mainīt daļu mobilo telefonu, jo vairums darbinieku strādā ar piecus sešus gadus veciem sazvanīšanās rīkiem. Daudz naudas nepieciešams arī dažādām licencēm, bez kurām nav īsti jēgas videonovērošanas sistēmām un pie ķermeņa stiprināmajām kamerām, kas fiksē likumsargu darbu.

Rīgas mērs Staķis apgalvo, ka papildu naudas jauniem tēriņiem Rīgai nav: “Izdevumu sadaļā ir vairākas pozīcijas, kuras mēs gada laikā palielināsim. Piemēram, ir pilnīgi skaidrs, ka būs vairāk pieprasījumu uz mājokļa pabalstiem saistībā ar tarifu pieaugšanu. Šim mēs atvēlēsim vairāk līdzekļu. Šogad bija ļoti smaga ziema, un mēs zinām, ka nauda iztērēta vairāk, nekā bijām plānojuši. Tam papildus esam devuši klāt. Bet kopumā visiem departamentiem ir stingri kontrolēts, ka jebkuri budžeta grozījumi ir tikai viņu budžeta ietvaros, bez papildu pieprasījumiem.”

Elektrības, gāzes un citu resursu sadārdzināšanās pagaidām Rīgai izskatās arī vienīgie tēriņi, kam papildinājumu meklēs nākamā gada budžetā. “Desmit miljoni, domāju, nebūs, bet astoņi varētu būt gan apkurei, gan elektrībai. Zinu, ka pilsētas apgaismošanai vien mēs rēķinājām kā minimums 2,8 miljonus klāt, un tas bija vēl pie vecajām elektrības cenām,” sacīja Staķis.

Pabalsti

Energoresursu cenu kāpums jau šogad, bet trīsreiz vairāk nākamgad atspoguļosies vēl kādā Rīgas budžeta sadaļā – pabalstos. Šogad tie plānoti nepilnu 13 miljonu eiro apmērā.

Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors pastāstīja, ka atlikušajos gada mēnešos vajadzīgs vēl pusmiljons eiro, bet lielāko daļu veido no gada sākuma būtiski audzētais garantētā minimālā ienākuma līmeņa apjoms, kā arī kopš vasaras vidus ieviestajam jaunajam mājokļa pabalstam.

“Bet mēs esam parēķinājuši arī iespējamo ietekmi nākošgad, kas varētu būt saistībā ar elektroenerģijas un citu siltumresusru sadārdzināšanos. Rēķinām, ka tas varētu sasniegt ap pusotru miljonu eiro nākamgad salīdzinājumā ar 2021. gadu,” sacīja Moors.

Savukārt šogad vairāk jātērē sociālās aprūpes pabalstiem, jo arvien vairāk rīdzinieku savus nevarīgos radiniekus izvēlas kopt paši, nevis nogādāt pansionātā. Uz tā rēķina atkal Rīga var ietaupīt, jo nav jāmaksā aprūpes namiem. “Tas kļūst par ģimenes locekļu papildu rūpēm. Tas ir saistīts ar Covid-19 ierobežojumiem, jo pansionātā kontaktēšanos ar tuviniekiem esam spiesti ierobežot. Aprūpes mājās pakalpojuma stunda maksā 6,12 eiro. Cilvēkiem, kuri visvairāk aprūpē, var sasniegt arī ap 900 eiro mēnesī,” pastāstīja Moors.

Aizņēmumi

Rīgas maka turētājs, Finanšu departamenta direktors Uldis Rakstiņš šā gada budžeta grozījumus sauca par tehniskiem, jo atbilstoši mērijas noteikumam brīvas papildu naudas nav. Jau tagad viņš paredz, ka tikai aizņemšanās ļaus vairāk tērēties nākamgad.

“Finansējums lielo objektu vai projektu realizācijai tiks ņemts tikai no Eiropas Attīstības fonda līdzekļiem, aizņēmuma līdzekļiem. Prioritāte ir nodrošināt komunālo maksājumu pieaugumu gan pabalstu programmā, gan iestādēm, lai pilsētā būtu gaisma,” sacīja Rakstiņš.

Rīgas vicemērs Ķirsis jau pirms laika devās uz valdību, lai valstij lūgtu vairāk nekā simt miljonu eiro aizdevumu, bez kura pilsētas lielo objektu sakārtošana gadiem var palikt tikai dokumentos. Tuvākajās nedēļās Rīga sagaida pirmos naudas piešķīrumus.

Aizņemšanās limitiem Rīga vēl netuvojas, naudu Valsts kasē var dabūt ar simboliskiem aizdevuma procentiem, turklāt tuvākajos gados galvaspilsēta beigs maksāt gigantiskās vairāk nekā 50 miljonu eiro ikgadējās summas par Dienvidu tilta būvniecību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt