No Latvijas IKP uz Pierīgu attiecināmi 16,1% (4,9 miljardi eiro). Kopā ar Rīgu tādējādi aptvertas divas trešdaļas (68,9%) no Latvijas IKP. Tam sekoja Kurzeme ar 9,2% (2,8 miljardi eiro), Zemgale ar 8,3% (2,5 miljardi eiro), Latgale ar 6,9% (2,1 miljards eiro) un Vidzeme ar 6,6% (2 miljardi eiro).
Ņemot vērā, ka atšķiras gan reģionu lielums, gan iedzīvotāju skaits tajos, CSP norādīja – lietderīgi ir salīdzināt statistiskos reģionus pēc to produktivitātes jeb IKP uz vienu iedzīvotāju.
Vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju ir Rīgā (25,9 tūkst. eiro), bet vismazākais – Latgales reģionā (8,1 tūkst. eiro).
Tādējādi produktivitāte Rīgā ir 3,2 reizes lielāka nekā Latgalē.
Savukārt Pierīgā IKP uz vienu iedzīvotāju ir 13 tūkst. eiro, Kurzemē – 11,6 tūkst. eiro, Vidzemē – 11,1 tūkst. eiro, Zemgalē – 10,8 tūkst. eiro.
Salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā IKP visstraujāk palielinājās Zemgales reģionā – par 3,7% (88,4 miljoniem eiro), taču visstraujāk samazinājās Pierīgā – par 4,6% (233,5 miljoniem eiro).
2020. gadā starp lielajām pilsētām vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju – 25,9 tūkst. eiro bija galvaspilsētā. Otrajā vietā bija Valmiera ar 19,0 tūkstošiem, trešajā – Liepāja ar 14,3 tūkstošiem eiro. Sekoja Rēzekne ar 12,6 tūkstošiem, Jelgava ar 12,3 tūkstošiem, Jēkabpils ar 11,7 tūkstošiem, Ventspils ar 10,6 tūkstošiem, Daugavpils ar 9,5 tūkstošiem un Jūrmala ar 9,3 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju.
