Rīdziniekus pirms apkures sezonas kājās saceļ namu pārvaldnieka «draudu vēstule»

"Silts mājoklis, funkcionējošas komunikācijas, sakopta vide ir katra cilvēka nepieciešamība," tā it kā nevainīgi sākas trīs lappušu gara vēstule, ko lielākajai daļai no aptuveni 4000 māju dzīvokļu īpašniekiem ir nosūtījis pašvaldības uzņēmums "Rīgas namu pārvaldnieks". Taču drīz vien atklājas, ka paziņojums par aptauju līdzinās draudu vēstulei, jo tajā teikts: ja dzīvokļu īpašnieki nepiekritīs siltuma parādus segt no savas mājas uzkrājuma, apkure, ļoti iespējams, netiks pieslēgta. Šoreiz uzņēmums spēris vēl kādu būtisku soli, liekot dzīvokļu īpašniekiem nepastarpināti kļūt par kompānijas "Rīgas siltums" klientiem, tādā veidā pārvaldniekam atbrīvojoties no vienas būtiskas funkcijas.

Rīdziniekus pirms apkures sezonas kājās saceļ namu pārvaldnieka «draudu vēstule»Edgars Kupčs

"Rīgas namu pārvaldnieka" paziņojumu par dzīvokļu īpašnieku aptauju ir saņēmuši tūkstošiem rīdzinieku, un jau vēstules pirmajā rindkopā ir lasāms, ka uzņēmums "Rīgas siltums" apkuri nedrīkst pārtraukt sezonas laikā, bet pirms tās sākuma normatīvi ļauj siltumu nemaz nepieslēgt. Tālāk "Rīgas namu pārvaldnieks" uzsver, ka ķīlnieku lomā ir gan pats, gan kārtīgie maksātāji, jo uzņēmums parādus nedrīkstot segt no citiem līdzekļiem kā tikai no tiem, kas par apkuri saņemti, savukārt bez siltuma būs jācieš visai mājai, kaut gan parādā varbūt ir tikai viens vai daži dzīvokļi. Tad nu "Rīgas namu pārvaldnieks" aptaujā liek izšķirties par divām lietām: pirmkārt, dzīvokļu īpašniekiem nepastarpināti kļūt par "Rīgas siltuma" klientiem, tādējādi apkures rēķinu problēmas "Rīgas namu pārvaldniekam" vairs nebūs, kā arī dot piekrišanu, ka šoreiz vēl parādus sedz no mājas uzkrājuma, lai siltuma padeve tomēr sāktos.

Tādu vēstuli saņēmusi arī Ilze, kas dzīvo Purvciemā, deviņstāvu namā ar aptuveni 250 dzīvokļiem.

"Šinī mājā ir daudz cilvēku. Tagad ir uzrādīts, ka mums ir parāds 9000 eiro. Mums apgalvo, ka mūs nepieslēgšot, ja mēs nesamaksāsim šo naudu. Es personīgi domāju – kāpēc mums būtu jāmaksā par citiem nauda. Es uzskatu, ja es esmu ar namu pārvaldi noslēgusi līgumu, tad tas nozīmē, ka viņiem pašiem ir jāskatās, kas viņiem maksā un kas viņiem nemaksā. Visiem tagad ir jāmaksā par citiem tie 9000 eiro. Kāpēc viņi nav iepriekš par to ziņojuši? Kāpēc viņi nav iepriekš meklējuši, kas nemaksā un kāpēc nemaksā, vai kaut kādus mērus pieņēmuši? Varbūt viņi to ir izdarījuši, bet nekas jau nemainījās. Tas nozīmē, ka slikti strādā, ja nekāda rezultāta nav," saka Ilze.

Citus gadus "Rīgas namu pārvaldnieks" arī esot pirms apkures sezonas rakstījis vēstules, bet tajās drīzāk bijis atgādinājums par atbrīvošanos no parādiem, nevis norādījums saistības uzņemties visai mājai, kā arī katram slēgt individuālu līgumu ar "Rīgas siltumu".

"Par māju man jāmaksā. Varbūt drīz vajadzēs kontrolierim [pašam] maksāt par to, ka es braucu pa zaķi? Teikt - ko jūs nepaskatījāties, ka tas cilvēks brauc par zaķi? Jums taču jāzina, kāpēc viņam nav biļetes," tā Ilze.

Latvijas Radio rīcībā ir dažādām mājām adresētas vēstules, kurās parāda summa ir no pāris tūkstošiem eiro uz 106 dzīvokļu namu līdz četriem tūkstošiem uz dažiem desmitiem dzīvokļu. Uzņēmuma "Rīgas siltums" valdes locekle Birute Krūze skaidro, ka šajā gadā rīdzinieku parādi būtiski neatšķiras no citām sezonām.

"Šobrīd parādu apjoms ir 4,4 miljoni eiro. Ja mēs analizējam un salīdzinām ar iepriekšējiem gadiem, tad tas ir tādā pašā līmenī, kā arī citus gadus. 45% no mūsu rēķiniem mēs piestādām iedzīvotājiem caur "Rīgas namu pārvaldnieku"," norāda Krūze.

Nepastarpināti slēgt līgumus katram dzīvoklim ar apkures piegādātāju likums ļauj nu jau sešus gadus, taču "Rīgas namu pārvaldnieka" klienti ir palikuši pie varianta, kad pārvaldnieks veic pārvaldnieka funkciju un rēķinu apmaksā ir starpnieks starp dzīvokļiem un "Rīgas siltumu". No "Rīgas namu pārvaldnieka" pārstāvja Krista Leiškalna teiktā izriet, ka kompānija ar to vairs nodarboties negrib.

"Ņemot vērā to, ka "Rīgas namu pārvaldnieks" pārskaita precīzi visu to summu, ko saņem no klientiem par siltumapgādi "Rīgas siltumam", diemžēl mēs nesaņemam 100% apmērā visu maksājumu no klientiem par piegādāto pakalpojumu. "Rīgas siltums" nepieslēdz mājas centralizētai apkurei, ja nav nomaksāts pilnībā parāds. Līdz ar to, lai izvairītos no šīs situācijas, "Rīgas namu pārvaldnieks" aicina dzīvokļu īpašniekus lemt par divām sadaļām. Viena sadaļa ir pāreja uz tiešiem norēķiniem ar pakalpojumu sniedzēju, neizmantojot šajā gadījumā kā starpnieku "Rīgas namu pārvaldnieku". Otrs jautājums ir par iespēju izmantot mājas remonta uzkrājumu, lai segtu iepriekšējās sezonas parādu. Pēc tam, atgūstot šos līdzekļus no parādniekiem, naudu ieguldītu atpakaļ," skaidro Leiškalns.

Pagājušajā sezonā dažas mājas tā arī netika pie apkures, jo dzīvokļu īpašnieki nespēja vienoties, ko ar kaimiņu parādu darīt. Tās gan bijušas dažu dzīvokļu mājas.

"Ja mēs runājam par parādu piedziņu, tad pēdējos gados tas ir krasi uzlabots un krasi palielinājies. Ja mēs skatāmies uz 2018. gadu un salīdzinām to ar 2020. gadu, tad prasību skaits, ko esam iesnieguši, ir trīskāršojies. Summas ir vairāk nekā divas reizes lielākas. Tā kā šis darbs ir ļoti intesificēts pēdējā laikā un mēs šogad pirmo atgādinājumu, ka nav apmaksāts rēķins, sūtām jau pēc viena neapmaksāta rēķina. Negaidām ne otro, ne trešo rēķinu. Ja raudzīsieties kopumā tirgū, tad situācija, ka klienti nenorēķinās, ir praktiski raksturīga viscaur visiem pārvaldniekiem," saka Leiškalns.

Bet kas mainītos, ja turpmāk rēķinus bez "Rīgas namu pārvaldnieka" starpniecības katram dzīvoklim izrakstītu pats "Rīgas siltums"?

"Mēs raugāmies uz tiešo norēķinu kā situāciju, kurā dzīvokļu īpašniekiem varētu būt motivācija šo atsevišķo rēķinu, kurā nav citu pakalpojumu, tomēr nomaksāt ar augstāku atbildības sajūtu un daudz labākiem rezultātiem. Tas būtu atsevišķs rēķins, kas pie klientiem nonāks pirms mūsu sagatavotā pakalpojumu rēķina. Mēs redzam motivējošos apstākļus, [lai] kopumā par siltuma sadaļu  apmaksas īpatsvars būtu augstāks. Situācija ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pēc būtības nedod izvēles brīvību ne "Rīgas namu pārvaldniekam", ne arī dzīvokļu īpašniekiem," pauž Leiškalns.

Tādējādi "Rīgas namu pārvaldnieks" netieši atzīst, ka vienkārši grib tikt vaļā no šī pienākuma, ietaupot gan uz iekasēšanas lietām, gan parādu piedziņu. "Rīgas siltuma" valdes locekle Birute Krūze arī brīdina, ka tiešie norēķini dzīvokļu īpašniekiem nebūtu lēts prieks, jo pie katra rēķina nāks klāt vairāk nekā trīs eiro, kas katram dzīvoklim gada laikā radītu ap 40 eiro papildu izdevumus.

"Ir siltumenerģijas tarifs, kas ir regulēts pakalpojums. Šāda veida izmaksas, kas saistītas ar tiešiem norēķiniem, nav iekļaujamas siltumenerģijas tarifā. Tas ir atsevišķs pakalpojuma veids. Šobrīd mums cena ir noteikta 2 eiro un 73 centi bez PVN. Tās ir mūsu tiešās izmaksas, no kurām 1 eiro un 49 centi ir darba algas izmaksas. Ja dzīvoklis nemaksā, tad viņš nemaksā par visiem pakalpojumiem. Šobrīd tiesā vēršas un dokumentus gatavo viens cilvēks – pārvaldnieks. Mēs darītu par siltumenerģiju, pārvaldnieks darītu par pārvaldīšanas izdevumiem, "Rīgas ūdens" šādas darbības veiktu par ūdens piegādi, atkritumu piegādātājs, ja viņam arī būtu tiešie norēķini, vairāki uzņēmumi veiktu to pašu procesu. Vairākiem uzņēmumiem būtu izmaksas, kuras šobrīd veic viens cilvēks. Ja mēs uzticamies pārvaldniekam, ja mēs uzticamies tam, ka pārvaldnieks pietiekami godprātīgi veic savus pienākumus, nav izdevīgi maksāt papildu maksu, lai šādu pašu pakalpojumu veiktu kāds cits uzņēmums," norāda Krūze.

Tādas "Rīgas namu pārvaldnieka" aptaujas un "draudu vēstules" tikai parāda, ka uzņēmums netiek galā ar saviem pienākumiem. Tā vērtē 15 daudzdzīvokļu namu pārvaldnieks un Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, atgādinot arī par maksātnespējīgajā "PNB bankā" palikušo naudu.

"Šie labie laiki "Rīgas namu pārvaldniekam" ir beigušies.

"Rīgas namu pārvaldnieks" laikam ļoti labi saprot, ka viņam vairāk nekādas dotācijas netiks dotas. Jārēķinās arī ar to, ka viņš ir pazaudējis 6 miljonus neatgriezeniski. Līdz ar to šobrīd "Rīgas namu pārvaldniekam" pietrūkst naudas līdzekļu, lai arī risinātu kaut kādas problēmas. Es stipri šaubos, vai Rīgas dome savai kapitālsabiedrībai piešķirs kaut kādus naudas līdzekļus pie jaunās valdības, kas Rīgas domē tagad nāks iekšā. Līdz ar to "Rīgas namu pārvaldnieks" izmanto savas likumiskās tiesības nākt pie iedzīvotājiem ar priekšlikumu atrisināt "Rīgas namu pārvaldnieka" problēmas. Ja prasa man padomu, tad manā izpratnē tas ir pēdējais neprāts – neprašam dot tiesības izmantot mums piederošos naudas līdzekļus. "Rīgas namu pārvaldnieks" jau ir parādījis, kādā veidā viņš ir menedžējis iedzīvotāju naudu, ka ir pazaudējis 6 miljonus eiro," uzsver Peipiņš.

Tādējādi ķīlnieka lomā nu paliek tikai dzīvokļu īpašnieki, kam jāizvēlas – ļaut segt parādus no mājas kopīgās naudas vai ziemā salt. Peipiņš saka – īpašniekiem savas ēkas jāapsaimnieko pašiem vai jāmeklē cits pārvaldnieks.

"Ja paprasīsiet māju iedzīvotājiem, vai kādu rudeni dzīvojamā māja netika pieslēgta pie apkures, vai draudēja, ka nebūs siltuma, nekad tādas situācijas nav bijušas. Es no "Rīgas siltuma" saņemu vēstules pēc apkures sezonas beigām – "Paldies par sadarbību. Paldies, ka esat maksājuši visus maksājumus". Mums ir rezerves fonds, kuru kontrolē iedzīvotāji. "Rīgas namu pārvaldniekam" arī ir rezerves fonds, bet tikai iedzīvotāji šo rezerves fondu nekontrolē. Ja naudas līdzekļi netiek kontrolēti no iedzīvotāju puses, "Rīgas namu pārvaldnieks" rīkojas kā muižkungs. Kad viņš grib, tad viņš var pagrābties tajā rezerves uzkrājumā un iztērēt bez iedzīvotāju piekrišanas. To mēs arī redzējām ar šiem 6 miljoniem – ka viņš vienkārši rīdzinieku naudu pazaudēja neprofesionālas darbības rezultātā. Viņam vienkārši līdzekļu vairāk nav," norāda Peipiņš.

"Rīgas namu pārvaldnieka" māju kopējās parādsaistības ir vairāk nekā desmit miljoni eiro, un lielākais vienas daudzdzīvokļu ēkas parāds ir virs 73 tūkstošiem eiro. Uzņēmumu reģistra dati rāda, ka "Rīgas namu pārvaldnieks" gadā apgroza ap 64 miljoniem eiro, bet pēdējo finanšu gadu noslēdza ar gandrīz viena miljona eiro zaudējumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti