Plašs atpūtas iespēju komplekss ap Kovšu ezeru Rēzeknē top vairākus gadus, un no pašvaldības budžeta rekreācijas centra būvniecībai līdz šim atvēlēti 1,6 miljoni eiro. Būvniecības izmaksu pieauguma dēļ apturētie darbi to tikai palielinās. Tas, uz ko šobrīd aicina projektu uzraudzītāji, ir pierādīt sadārdzinājumu jau esošajos dokumentos un saskaņoti grozīt tos. Taču pašvaldība kā reālāko redz citu variantu.
"Otrs scenārijs, ka mēs nonākam pie vienošanās par konkrētā līguma laušanu saistībā ar force majeure [nepārvaramas varas] apstākļiem," skaidroja Rēzeknes domes Pilsētvides un attīstības pārvaldes vadītājs Georgijs Orlovs.
Laužot līgumu, būs jāsludina jauns konkurss un klusums būvlaukumā turpināsies vēl vismaz 3–4 mēnešus.
Būvnieks skaidroja, ka izmaksas pieaugušas visās pozīcijās: darba spēka algošanai, degvielai, metāliem un kokmateriāliem.
Būvmateriālu cenu pieaugumu fiksējusi Centrālā statistikas pārvalde, taču trūkst vadlīniju, kā tos izmantot, pierādot izmaksu pieaugumu, vērtēja būvfirmā.
"Jo mums ir sadārdzinājušās visas pozīcijas, tad šobrīd vadlīnijas prasa pierādīt katra atsevišķa materiāla ietekmi no kara darbības. Nu un tas uzdevums kļūst pat tuvu neiespējamam," teica "Arčers" valdes priekšsēdētājs Kārlis Balgalvis.
"Tas ir administratīvais resurs gan būvniekam, gan mums, gan būvuzraugiem. Dokumentu process ir ļoti sarežģīts. Šeit pats svarīgākais ir nekļūdīties, jo gadījumā, ja mēs kaut kādu apstākļu dēļ izvēlamies ne to lētāko pēc CFLA [Centrālās finanšu un līgumu aģentrūras] ieskatiem, mēs riskējam ar finanšu korekcijām," teica Orlovs.
Rekreācijas centrs Rēzeknē top ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu, un tas nozīmē, ka noteiktos termiņos ne tikai jābeidz būvdarbi, bet arī jāatrod investors, kas ēkā saimniekos. Arī ar to pašvaldībai pagaidām neveicas, pirmās izsoles beigušās bez rezultātiem.
Tikmēr Centrālā finanšu un līgumu aģentūra aicina būvdarbu pasūtītājus arī šādos gadījumos būt kritiskiem. Līdzīgas problēmas aģentūra novērojusi arī citos projektos, taču ne to lielākajā daļā.
Arī Ekonomikas ministrija aģentūras rīkotajā seminārā šonedēļ uzsvēra, ka situācija būvizstrādājumu tirgū joprojām ir nestabila, taču sadārdzinājums ir aprēķināms.
"Nav tā, ka pasūtītājam tagad jākompensē viss pieaugums, kas parādās statistikas datos. Jo būvniekam, kad viņš nāca ar savu piedāvājumu uz konkursu, bija jārēķina normāla inflācija, normāls būvniecības cenu pieaugums, kas parādās Ekonomikas ministrijas pētījumos," teica Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Sociālās infrastruktūras departamenta direktors Edgars Kalbergs.
