Oskars Maculevičs ir viens no tiem, kuram piešķirts finansējums, lai palīdzētu attīstīt biznesa ideju. Oskars izveidojis uzņēmumu “KUUP COFFEE” , kas ir kafijas grauzdētava.
“Vārdam ''kūp'' ir divējādas nozīmes, kūp gan tad, kad ir karsta kafija, skaties kā dūmiņi kūp, un ''kūpēt'' kā darboties, kā darīt, nevis nevis sēdēt uz vietas, bet iet uz priekšu un attīstīties,” saka Oskars Maculevičs.
Rēzeknes novada Lendžu pagasta bijušās skolas ēkas vienā no telpām viņš iecerējis radīt īpašu Latgales grauzdēto kafijas pupiņu garšu. “Man likās nepieņemami, ka Latgale nav parādījusi sevi kafijas jomā, ka mums nav savas garšas, sava aromāta un to mēs mēģināsim mainīt”.
Oskars ir no Rēzeknes, ar ģimeni dzīvoja un strādāja Rīgā, taču nolēma, ka no galvaspilsētas jādodas atpakaļ uz Latgali. Izvēle nebija viegla, tomēr to nenožēlo. Ideja par kafijas pupiņu grauzdēšanas biznesu radās pavisam nejauši, viņš stāsta:
“Pēdējos astoņus gadus esmu strādājis lielā telekomunikācijas uzņēmumā, kas nav saistīts ar kafiju - nedz pārstrādi, nedz grauzdēšanu. Tad vienu dienu man sieva uzdāvināja meistarklases dāvanu karti uz vietējo Rīgas grauzdētavu, vakarā pēc tā pasākuma es atnācu un teicu sievai: Es zinu, ko mēs darīsim, mēs grauzdēsim kafiju! Jau ir trešais tādas ļoti aktīvas strādāšanas gads, projekti, tās jomas izzināšana, jo kafijas sfēra ir tik plaša, tur var teikt, cik roc, tik ir. Tur ir ko darīt un ir ko mācīties.”
Projekta finansējums Oskaram nepieciešams uzņēmuma tēla veidošanai, proti, mājaslapas un iepakojuma dizaina izstrādei.
Savukārt makšķernieks Jānis Kupra finansējumam pieteicās laivu iegādei. Jānis plāno Rāznas ezerā iznomāt makšķerniekiem laivas un kļūt par makšķernieku gidu.
“Cilvēki brauc makšķerēt uz Rāznu, Rāzna vienmēr ir nezināmais daudziem. Kāpēc viņam nepalīdzēt šajā ziņā? Jā, būs laivu noma, jā, arī kā gids, jo Rāzna ir liela un nav tik viegli to zivtiņu noķert,” saka Jānis Kupra.
Jānis arī pats no dabā pieejamiem materiāliem veido makšķerēšanas pludiņus, arī tie tiks piedāvāti pārdošanai.
“Rāzna pilna ar niedrēm, domāju, ko ar tām niedrēm iesākt, ko darīt. Izdomāju, ka var ražot pludiņus, neesmu vienīgais, kas to dara, izrādās, ka to dara jau no seniem laikiem, sāku mēģināt,” viņš stāsta.
Pludiņu iepakošanai Jānis lieto invazīvo augu latvāni:.
“Tas ir latvānis, nevienam nepatīk. Bet viņš ir super tubuss, no iekšas jau ir polsterēts no dabas; kad izkalst, nav indīgs, ciets, dabīgs, pielieku linu aukliņu, korķīti un varam pludiņus iesaiņot.”
Rēzeknes novadā konkursa ietvaros palīdzēt esošajiem un topošajiem uzņēmējiem un tiem, kuri grib paši sev un citiem nodrošināt darba iespējas, tiek sniegts finansiāls atbalsts jau ceturto reizi. Šajā laikā
ir apstiprinātas 46 projektu idejas, ir atbalstīti 15 jauni uzņēmumi un 18 esošie. Lielākoties idejas ir tūrisma pakalpojuma jomā.
“Protams, tie kritēriji ir, vai darba vietas tiek radītas, vai tiešām tas bizness būs ilgtermiņā spējīgs dzīvot, vai tiek radīta prece, kas ir inovatīva, lai tas bizness strādā, lai ne tikai savā uzņēmumā nomainītu vecās iekārtas pret jaunām, bet lai mēs reāli redzam, ka tur ir attīstība,” norāda nodibinājuma “Learn” izpilddirektore Daina Butlere.
Šogad atbalstītas kopumā 11 projektu idejas par kopējo summu vairāk nekā 30 tūkstoš eiro, katram projekta pieteicējam maksimālais atbalstāmais finansējums ir trīs tūkstoši eiro.
