Īsumā:
- Rēzeknē finansējuma trūkuma dēļ daļu projektu atliek vai īstenos daļēji.
- Olimpiskā centra būvniecības pabeigšanai trūkst 3,6 miljoni eiro.
- Valsts kase nedod iespēju aizņemties.
- Saeimas deputāts Teirumnieks cīnīsies par līdzekļiem no valsts budžeta, bet visu vajadzīgo nesola.
- Pašvaldību savienība: Netiek ievērots likums; pašvaldībām nepamatoti samazināts kopējais finansējums.
''Smagākais sitiens ir kreditēšanas politika, nākamgad pašvaldības saņems - un tikai daļēji - kredītus struktūrfondu finansēto projektu līdzfinansēšanai, tas ir galvenais sitiens un galvenā problēma. Dažas pašvaldības iesaldē projektus;
Rēzeknē mēs dažus projektus vienkārši samazinām apjomos, steidzamības kārtā meklējam resursus savā budžetā. Mēs meklēsim iespējas mazināt štatus,” norāda pilsētas mērs.
Atlikt projektus, kas nav iesākti, ir vienkāršāk nekā tos, kuru īstenošana rit pilnā sparā. Satraukumu rada Rēzeknes Olimpiskā centra būvniecība. Objektu sāka būvēt 2011. gadā, plānojot kopējās izmaksas ap 17 miljoniem eiro. Būvniecības darbi būtu jāpabeidz nākamgad, tomēr plānoto grafiku sāk šķobīt finansējuma trūkums. Ir nepieciešami 3,6 miljoni eiro, ko pašvaldība bija cerējusi saņemt no valsts. Šobrīd gan nākamā gada valsts budžetā šāda summa nav paredzēta.
“Protams, es nevaru noņemt atbildību no pašvaldības par šī projekta realizāciju, bet es uzskatu, ka daļa gulstas arī uz valdību, jo tas objekts neparādījās pēkšņi.
Mēs visu laiku komunicējām ar valdības pārstāvjiem ar Izglītības ministriju, lai būtu pabeigts,” stāsta Bartaševičs.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas priekšsēdētājs Edmunds Teirumnieks atzīst, ka situācija saistībā ar Olimpisko centru un finansējuma iegūšanu ir sarežģīta.
“Mēs kā Latgales apakškomisija darām visu iespējamo, lai kaut kāda daļa no valsts budžeta tomēr tiktu piešķirta Rēzeknes Olimpiskajam centram, bet, cik tas varētu būt, tas grūti pasakāms. Tie nebūs 3,4 vai 3,5 miljoni, par krietni samazinātu apjomu šobrīd tiek runāts. Mēs mēģināsim runāt un attīstīt šo tēmu tālāk līdz valsts budžeta pieņemšanai,” norāda Teirumnieks.
Arī citām pašvaldībām nākas domāt, kā iegūt līdzekļus jau iesākto projektu realizēšanai, atzīst Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis.
“Nākamais gads laikam būs otrais gads, kad faktiski ir iespēja runāt tikai par Eiropas fondu apguvi un aizņemties šiem projektiem, bet pašvaldībām nepieciešamību ir daudz vairāk,” saka Kaminskis. Bet pašvaldībām pieejamo līdzekļu apjomu mazina gan ierobežojumi, lai saņemtu aizņēmumu Valsts kasē, gan nodokļu pārdale.
“Pašvaldības, pirmkārt, pārskata projektus; otrkārt, pašvaldības meklē savos budžetos, bet, kā jūs zināt: nākamajam gadam nepamatoti samazināts pašvaldību kopējais finansējums, jo likums noteic, ka 19,6 procentiem ir jābūt, bet vidējā termiņā, šis likums netiek ievērots, ir 18,8 procenti, kas ir pašvaldību pusē. Dabas resursu nodoklis, kam vajadzētu atnāk tieši pašvaldībās, tur, kur šie dabas resursi tiek izmantoti, arī šeit ir vairāk kā 5 miljoni pašvaldību pusē samazināts finansējums, kas aiziet uz valsts budžeta lāpīšanu,” klāsta Kaminskis.
Lai iegūtu līdzekļus, pašvaldības pārdot arī savus īpašumus. Jau vēstīts, ka, piemēram, Ludzas un Gulbenes pašvaldības pārdeva mežu, lai iegūtu līdzekļus iesākto būvdarbu finansēšanai.