216 eiro par megavatstundu – šī augstā tarifa daļējai kompensācijai iedzīvotāju rēķinos par novembri valsts "Rēzeknes siltumtīkliem" izmaksājusi apmēram 1 miljonu eiro. To atklāja pašvaldības kapitālsabiedrībā, kas tagad sola pamatīgu tarifa kritumu. Samazināt izmaksas par apkuri Rēzeknē ļaus tas, ka pilsētā sācis darboties jauns siltumražotājs.
SIA "Rēzeknes siltumtīkli" valdes loceklis Aldis Mežals norādīja: "Siltums, ko mēs iepirksim no privātās katlumājas, ir daudz lētāks nekā dabasgāze vai dīzelis, ar ko šogad strādājam. Tas ir redzams arī tādā faktā, ka esam iesnieguši regulatoram tarifa samazinājumu uz 151 eiro par megavatstundu."
Dūmi no skursteņa virs jaunās katlumājas Rēzeknē kūp no apmēram decembra sākuma, taču samazināt tarifu varētu izdoties tikai februārī.
Jauno katlumāju sāka būvēt šovasar, taču plāns, ka tāda nepieciešama, tapa vēl pērn. Privāto siltumpiegādātāju "Rēzeknes siltumtīkli" meklēja konkursā, ko gan nācās rīkot divas reizes. Sākotnēji pieteicās trīs pretendenti, bet to apstrīdēja. Otrajā reizē pieteicās tikai viens pretendents – pilnsabiedrība "REZ NRJ". Tā izveidota speciāli šim projektam, apvienojoties uzņēmumiem ar pieredzi enerģētikā, apgalvoja īpašnieku pārstāvis Juris Jaunzems.
"Visi būvniecības darbi un galvenie darbi ir pabeigti jau novembrī, šobrīd notiek pieregulēšanas darbi. Kā jau tehnikai – tas prasa laiku. Cerams, ka janvārī viss noritēs ar pilnu spēku," atzīmēja Jaunzems.
Uzņēmumā atzina, ka ražotājs nedaudz kavējies ar iekārtu piegādi. No šī paša ražotāja iekārtas šomēnes pasūtījuši arī "Rēzeknes siltumtīkli". Ar privātā siltumuzņēmuma saražoto nepietiek, arī pašvaldības kapitālsabiedrība plāno būvēt savu šķeldas katlumāju ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu un kredītu, kam galvojumu dos dome. Šī katlumāja varētu būt gatava pēc gada. Bet – vai un kas sildīs ūdeni vasarā?
"Rēzeknes siltumtīklu" valdes loceklis Mežals atzīmēja: "Mums līgumā ir atrunāts, ka viņiem gada laikā jāsaražo 60 tūkstoši megavatstundas, tai skaitā arī vasarā."
Savukārt "REZ NRJ" pārstāvis Jaunzems apstiprināja: "Jā, mēs to nodrošināsim. Ar to nebūs problēmas. Jautājums gan būs cenā, cik tajā brīdī maksās šķelda un cik beigās izmaksās tas siltums."
Kad katlumāja darbosies ar pilnu jaudu, dienā tiks sadedzināti apmēram 450 kubikmetri šķeldas. Taču tas tik un tā esot lētāk, nekā kurināt dabasgāzi, norādīja abos – gan privātajā, gan pašvaldības – uzņēmumos.
