Daugavpils pilsētā līdz aizvadītā gada nogalei siltumenerģijas ražošanai kā kurināmais tika izmantota gāze, taču šī gada janvārī, darboties sākot jaunajai šķeldas katlumājai ar jaudu 36 megavati, situācija mainījās, un tas ļāva pilsētā samazināt maksu par siltumu no 150 eiro par megavatstundu uz 94 eiro.
„Apkures sezonas laikā tas varētu būt ap 20 procentiem, var būt nedaudz mazāk, bet martā un aprīlī mēs spējām ar šķeldu saražot apmēram 50 procentus no pilsētai nepieciešamā siltuma. Aprīlī tas bija diezgan jūtami, jo laiks palika siltāks, mēs ļoti daudz strādājam ar šķeldu, ar gāzi praktiski nestrādājām,” pašvaldības akciju sabiedrības “Daugavpils siltumtīkli” uzņēmuma valdes loceklis Aleksandrs Karpenko stāsta par katlu mājas saražoto siltumenerģijas apjomu.
Lai vēl vairāk samazinātu nepieciešamību pēc dabasgāzes, šobrīd “Daugavpils siltumtīkli” plāno izbūvēt vēl vienu šķeldas katlu māju ar jaudu apmēram 20 megavati, apliecina Aleksandrs Karpenko. Šobrīd ir izsludināts pirmais iepirkums.
„Iepirkums ir divās kārtās, pirmā kārta jau ir izsludināta, tā ir kvalifikācijas kārta, notiks būvnieku atlase, un tad būs otrā kārta, gaidīsim, kā noslēgsies iepirkums. Šo katlu māju ir plānots būvēt ar Eiropas Kohēzijas fondu atbalstu, mēs pieteiksimies atbalsta saņemšanai. Šobrīd viss vēl ir procesā,” norāda Karpenko.
Jaunajai katlu mājai Daugavpilī jāsāk ražot siltumenerģiju līdz nākamā gada beigām.
Par šķeldas katlu mājas būvniecību domā arī Rēzeknes pilsēta, kurai šobrīd apkures tarifs ir sasniedzis 198 eiro par megavatstundu.
„Ziemeļu mikrorajonā ir šķeldas katlu māja uzbūvēta, Vipingas mikrorajonā ir granulu katlu māja, centrā šobrīd notiek šķeldas katlu mājas būvniecība, ir iedzīti pirmie pāļi, un līdz gada beigām tai jāsāk strādāt.” Kā stāsta SIA „Rēzeknes siltumtīkli” valdes loceklis Aldis Mežals, plānots, ka decembrī būs gatava viena šķeldas katlu māja, taču tiek domāts par vēl vienas izbūvi. Šai iecerei plānots ņemt aizņēmumu piecu miljonu eiro apmērā.
„Tas, kas attiecas uz pilsētas galvojumu, tas ir ar tādu domu, ka „Rēzeknes siltumtīkli” šeit teritorijā, Rīgas ielā 1, paši, piesaistot Eiropas finansējumu, būvēsim vēl vienu jaunu šķeldas katlu māju, tas nozīmē, ka mums būs viena investora šķeldas katlu māja, kura tagad tiek būvēta, un otra mums būs pašiem savējā, kas mums dos iespēju pilnībā iespēju aiziet no dabas gāzes, izmantosim tikai dabīgo šķeldas kurināmo,” norāda Mežals.
Šobrīd tiek gatavota dokumentācija tehniskajam projektam, būvniecību Aldis Mežals prognozē vien nākamajā gadā. To, vai un cik lielā mērā, kurinot vairāk ar šķeldu, varētu samazināt maksu par siltumu, gan esot pāragri prognozēt.
„Grūti komentēt šobrīd, kāda būs dabasgāzes cena, šķeldas cena; protams, tarifs nebūs tāds, kāds ir šobrīd,” spriež Mežals.
Šķeldas cenas gada laikā ir divkāršojušās. Taču Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss turpmāk strauju cenu kāpumu neprognozē.
„Cik vispār šajos apstākļos var prognozēt, taču pēc šodienas cenu līmeņiem es pieņemu, ka cenām augt vairāk nevajadzētu. Ja maksā par 25 un 30 eiro megavatstundā šķelda, tad viņa arī nākamajā apkures sezonā plus/mīnus par šādu cenu tiks iegādāta,” skaidro Klauss.
Jautājot, vai, pieaugot pieprasījumam, kurināmā šķelda Latvijā ir pietiekamā apjomā, Kristaps Klauss atbild, ka jā – gan šodienas, gan arī nākotnes patēriņam. Un, visticamāk, tā šķelda, kas tika eksportēta, tiks izmantota, lai kompensētu to, ko nevaram vairs importēt no Krievijas un Baltkrievijas.
