Dienas ziņas

Par velotreku "Marss" lems Saeima

Dienas ziņas

"Covid-19" dēļ valstis ievieš ierobežojumus

Diskutē par ekonomikas jautājumiem reģionos

Rēzeknē pārrunā ekonomikas problēmjautājumus reģionos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Lielie ceļu izdevumi, zemie ekonomiskie rādītāji un ierobežota produkcijas realizācija ir problēmas, kas jau daudzus gadus uztrauc Latgales reģiona uzņēmējus un lauksaimniekus. Lai mudinātu sabiedrību iesaistīties valstī nozīmīgu problēmu aktualizēšanā un risināšanā, Rēzeknes novadā aizvadīts forums, veltīts Latgales reģiona attīstībai.

"Latgales attīstības ilgtspējas formula: izglītība, inovācija, uzņēmējdarbība, digitalizācija” – šāds nosaukums dots “Latvijas finiera” ražotnē Rēzeknē aizvadītajai konferencei, kuru rīkoja biedrība “Latvijas formula 2050”. Konference pulcēja kopā dažādu nozaru pārstāvjus, tostarp lauksaimniekus, ekonomistus, augstāko izglītības iestāžu vadošos pētniekus un deputātus.

"“Latvijas formula 2050” nerisina valsts jautājumu problēmas. Bet iniciēt un dot varbūt zināmus virzienus, kuros vajadzētu darboties – tā ir mūsu misija un to mēs cenšamies realizēt," pauda biedrības “Latvijas formula 2050” valdes priekšsēdētāja vietnieks Juris Binde. Teju ikviens runātājs kā būtiskāko problēmu uzsvēra nevienlīdzīgo reģionu attīstību visā Latvijā. Īpaši skaudra statistika rādās Latgales ekonomiskās attīstības un demogrāfiskajos rādītājos.

"Citi reģioni īsti Rīgai netiek līdzi. Un plaisa starp Rīgas izaugsmi, atalgojumu Rīgā, nodarbinātību Rīgā veidojas arvien lielāka starp Rīgu un pārējiem reģioniem," norādīja “SEB banka” valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere. Foruma laikā uzsvērts, ka pārmaiņām jābūt ne vien valstiskā līmenī, bet arī reģiona iedzīvotājiem pašiem jārod jaunas un radošas biznesa idejas un sadarbības iespējas.

"Pirmkārt, nepieciešamas pārmaiņas mums pašiem, pārvērtējot savas iespējas un izaicinot sevi, un meklēt, kā labāk sadarboties šeit uz vietas, lai mēs varam veidot labvēlīgāku vidi," teica Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldniece Sandra Ežmale. Kā vienu no risinājumiem foruma dalībnieki izvirzīja jaunu darbavietu radīšanu informāciju tehnoloģiju jomā, tādējādi radot interesi jauniešiem palikt strādāt reģionā, gan mazinot transporta izdevumu problēmu. Lielas cerības tiek liktas arī uz reģionālajiem attīstības centriem.

"Es noteikti iestājos par to, ka ir mazāki novadi un koncentrētāki. Un tad tā koncentrētā vide rada to dzinējspēku, pie kā pievelkas pārējais reģions, pārējā teritorija. Tā ka man gribētos redzēt, ka tieši varbūt lielākās pilsētas – Rēzekne, Daugavpils – nāk ar kaut kādu savu stratēģiju, ar sadarbības redzējumu," teica “SEB banka” valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Pērn biedrība “Latvijas formula 2050” līdzīgu forumu rīkoja Liepājā. Kā turpinājums tam sekoja seminārs pirms mēneša, kura laikā liepājnieki apsprieda savas pilsētas attīstības stratēģiju nākamajiem 15-20 gadiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti