Revīzija: Satiksmes ministrijas aktivitātes dzelzceļa attīstībā nav bijušas pietiekami aktīvas

Satiksmes ministrijas (SM) darbības dzelzceļa nozares attīstībai kopš 2014. gada nav bijušas pietiekami aktīvas, revīzijā par dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektu plānošanu secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK norāda, ka revīzijā konstatētie trūkumi nozarei būtisko risināmo problēmu identificēšanā rada šķēršļus attīstības politikas īstenošanai jau pašos procesa pirmsākumos. Lai gan 2014.–2020. gada  Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai sākotnēji bija plānots finansējums vismaz 534 miljonu eiro apmērā, tostarp pieejamais Kohēzijas fonda finansējums 454 miljonu eiro apmērā, tomēr sešu gadu laikā nav īstenots neviens no sešiem paredzētajiem investīciju projektiem, teikts revīzijā. Līdz ar to nav veicināta infrastruktūras modernizācija un tās konkurētspējas paaugstināšana, kā sākotnēji tas tika plānots.

VK norāda, ka divi no sešiem plānotajiem investīciju projektiem 2019. gadā tika pārtraukti un daļa no pieejamā Kohēzijas fonda finansējuma tika saglabāta dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai, savukārt 26,5 miljoni eiro tika novirzīti citu transporta nozares projektu īstenošanai.

Turklāt pastāv risks, ka arī pārējais dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai paredzētais finansējums  var netikt izmantots ne tikai dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai, bet arī citu Kohēzijas fonda projektu īstenošanai, ņemot vērā ierobežoto laiku līdz Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda beigām.

Revīzijā secināts, ka līdz 2019. gada septembrim SM nebija izveidota sistēmiska pieeja aprēķinu un/vai aplēšu veikšanā, pie kādiem riskiem un to iestāšanās pakāpēm kāds papildu finansējums no valsts budžeta var būt nepieciešams, lai nodrošinātu ''Latvijas dzelzceļa'' finanšu līdzsvaru. Ņemot vērā izmaiņas līdz šim esošajā situācijā – samazinās pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms un ir mainījusies maksas par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu aprēķināšanas shēma – pastāv būtisks risks, ka valsts budžeta līdzekļu iesaiste ''Latvijas dzelzceļa'' finanšu līdzsvara nodrošināšanai būs nepieciešama jau tuvākajā nākotnē, kā arī tas varētu ietekmēt ''Latvijas dzelzceļa'' spēju finansēt projektus, pausts revīzijā.

"Latvijas dzelzceļš" tikmēr uzsver, ka infrastruktūras modernizācijas projektu plānošanu Latvijā tika veikta laikā, kad notiek politikas intervences plānošana nākamajai ES daudzgadu budžeta perspektīvai, kā arī Nacionālā attīstības plāna, Transporta attīstības pamatnostādņu, Nacionālā klimata un enerģētikas plāna, Reģionālās politikas pamatnostādņu u.c. politikas plānošanas dokumentu izstrāde.

Turpmāka nozares attīstības un ES fondu projektu plānošanas,  īstenošanas un uzraudzības procesu uzlabošana nacionālā līmenī, to skaitā atbildīgo un uzraugošo iestāžu līmenī, ir būtiska, lai ievērojami samazinātu ES projektu uzsākšanas un plānošanas posmu ilgumu Latvijā, tādējādi nodrošinot ilgāku laiku projektu īstenošanai atbilstošā kvalitātē, kā arī samazinot lielu un apjomīgu projektu risku netikt īstenotiem plānotajos termiņos.

Pēdējais gads Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis sarežģīts gan globālā, gan reģionālā līmenī – dažādu ārēju faktoru rezultātā ir ievērojami samazinājušies kravu pārvadājumu apjomi. Šī situācija ir būtiski ietekmējusi visu Latvijas transporta nozari, bet visspēcīgāk tas ir skāris tranzīta jomā darbojošos uzņēmumus – Latvijas ostas un arī AS “Latvijas dzelzceļš”, pa kura infrastruktūru kravas tiek piegādātas ostām, uzsver uzņēmumā.

Arī 2020. gada pirmo mēnešu kravu pārvadājumu tendences, kā arī pašreizējie pasaules un reģiona ekonomiku potenciāli satricinošie notikumi liecina, ka situācija, kas saistīta ar kravu pārvadājumu apjomiem, visdrīzāk, pasliktināsies, tādējādi “Latvijas dzelzceļš” ir pārskatījis plānotos investīciju projektus.

Balstoties uz Latvijas transporta un tranzīta nozares attīstības prognozēm un faktu, ka šādos apstākļos liela mēroga dzelzceļa investīciju projektu realizēšana nav pietiekami ekonomiski pamatota, ''Latvijas dzelzceļš'' šā gada martā pieņēma lēmumu Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu izbeigt, pieejamo Kohēzijas fonda finansējumu pārdalot alternatīviem un mazāk finansiāli ietilpīgiem projektiem, kas ir vērsti uz klimata mērķu sasniegšanu transportā un multimodālas pasažieru pārvadājumu sistēmas attīstību. Par alternatīvu projektu realizācijas iespējām ''Latvijas dzelzceļš'' ir uzsācis  konsultācijas ar SM.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti