Revidenti norāda, ka ES finansējuma kopējais ieguldījums Savienības energoefektivitātes mērķu sasniegšanā nav skaidrs, paziņojumā medijiem norādīja Eiropas Revīzijas palāta.
Revidenti pārbaudīja ES finansētās programmas piecās dalībvalstīs (Bulgārijā, Čehijā, Īrijā, Itālijā un Lietuvā),
programmu ietvaros ēku energoefektivitātes palielināšanai paredzētajiem projektiem kopā tika piešķirti 2,9 miljardi eiro. Parasti ES līdzfinansētie projekti ietver ēku siltumizolācijas uzlabošanu un energoefektīvu logu, termoregulācijas sistēmu un siltumapgādes sistēmu uzstādīšanu.
ES vadītāji, kuriem nākas risināt klimata pārmaiņu mazināšanas jautājumus, ir apņēmušies līdz 2020. gadam par 20% un līdz 2030. gadam par 32,5% ietaupīt ES dalībvalstu prognozēto enerģijas patēriņu.
Ēkas patērē lielāko daļu enerģijas, un tām piemīt lielākais enerģijas ietaupījuma potenciāls. Tādēļ tām ir izšķiroša nozīme ES enerģijas ietaupījuma mērķu sasniegšanā.
2014.–2020. gadam ES ēku energoefektivitātes uzlabošanai piešķīra aptuveni 14 miljardus eiro, no kuriem 4,6 miljardi eiro bija paredzēti dzīvojamām ēkām. Turklāt dalībvalstis ir paredzējušas 5,4 miljardus eiro no valsts līdzfinansējuma visu veidu ēku uzlabojumiem, aptuveni 2 miljardus eiro no šīs summas atvēlot dzīvojamām ēkām.
“Ēku energoefektivitātes palielināšana ir būtisks faktors ES apņēmībai samazināt enerģijas patēriņu,” sacīja par šo ziņojumu atbildīgais Eiropas Revīzijas palātas loceklis João Figueiredo. “Tas nozīmē, ka ES nauda prioritāri ir jāpiešķir projektiem, kas izmaksu ziņā lietderīgi nodrošina enerģijas ietaupījumus un citus ieguvumus.”
Revidenti kritizē dalībvalstu valsts iestādes par to, ka tās nav novirzījušas ES līdzekļus projektiem, kas nodrošinātu vislielāko enerģijas ietaupījumu.
Ieviešot ES finansētas programmas, dalībvalstis ne vienmēr izvērtē sākotnējo enerģijas patēriņu, potenciālo enerģijas ietaupījumu un ieguldījumu vajadzības. Turklāt valsts iestādēm nebija izdevies veicināt pilnīgas renovācijas, piemēram, piešķirot tām paaugstinātas atbalsta likmes. Revidenti norāda, ka, gluži pretēji, lielākā daļa dotāciju nodrošina 100% neatkarīgi no prognozētā enerģijas ietaupījuma. Tā rezultātā dažos projektos ES finansējums tika izmantots vienkāršas modernizācijas nolūkos (piemēram, LED apgaismojuma uzstādīšanai), ko būtu iespējams izdarīt arī bez ES atbalsta.
Lai novērtētu ieguldījumus, valsts iestādes bieži pieprasa energoauditus un energoefektivitātes sertifikātus. Tomēr revidenti uzver, ka tie netiek izmantoti projektu atlasē. Vairumā gadījumu tās projektiem piešķīra dotācijas, pamatojoties uz rindas kārtības principu, nesalīdzinot saistītās izmaksas un ieguvumus. Tas palielina risku, ka tiek finansēti projekti, kuriem piešķirtais atbalsts pārsniedz potenciālo enerģijas ietaupījumu, jo īpaši tad, ja izmaksām par vienu ietaupītās enerģijas vienību netiek piemērota maksimālā summa.
Tā kā ieguldījumu izmaksu lietderība netiek mērīta, revidenti secina, ka nav iespējams zināt, cik daudz enerģijas tiks ietaupīts, dzīvojamās ēkās no 2014.–2020. gada publiskajiem izdevumiem ieguldot kopumā 6,6 miljardus eiro.
Revidenti sniedz vairākus ieteikumus, kā uzlabot ES izdevumu efektivitāti šajā jomā nākamās paaudzes programmu ietvaros. Tie attiecas uz ieguldījumu plānošanu un mērķu noteikšanu, projektu atlases procedūrām, progresa uzraudzību virzībā uz ES energoefektivitātes mērķu sasniegšanu.
