Viņš norādīja: "Ir dažādas aplēses, gan piegādātāju, kuri strādā ar restorāniem, gan arī mūsu pašu aptaujas, bet apmēram 10% kolēģu ir aizgājuši no tirgus."
Jenzis uzsvēra – nozares uzņēmumu nākotnei ļoti izšķirošs būs šīs rudens un šī ziema, ko nozarē sagaida ar lielām bažām.
Ekonomikas ministrija (EM) laikus izveidojusi darba grupu, kas izstrādā rudens scenārijus, taču skaidrības uzņēmējiem joprojām neesot, atklāja Jenzis.
"Ļoti negribētos nonākt pagājušā gada situācijā, kad praktiski dienas laikā viss tiek aizslēgts un tad pusgadu stāv ciet," sacīja Jenzis.
EM skaidrojusi, ka tā turpina darbu pie atbalsta pasākumu veidošanas ēdināšanas nozarei. Tie plānoti gan kā pagaidu atvieglojumi nodokļu jomā, gan nosacījumu maiņa, ļaujot restorānos apkalpot arī bērnus līdz 12 gadu vecumam vakcinētu vecāku pavadībā.
EM parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone norādīja, ka par tiem vēl jāpārliecina Finanšu ministrija.
Viņa sacīja: “Par papildus atbalstu šobrīd darba kārtībā vēl aizvien ir priekšlikums par samazināto PVN uz termiņu terminētu kā Covid atbalsta pasākumu, lai nozare var straujāk atgūties. Tas nozīmē, ka esam gatavi atbalstīt nevis tos, kas nestrādā, bet strādā, un tiek gatavots informatīvais ziņojums, kas atrodas saskaņošanas procesā uz Ministru kabinetu tieši par šo jomu. Otra lieta, par ko ministrijā aktīvi diskutējam – lai ēdināšanas pakalpojumus nosacīti zaļajā režīmā, kā tas mēdz saukties, varētu saņemt arī ģimenes ar bērniem līdz 12 gadu vecumam, kas nav vakcinēti. Informatīvais ziņojums ir saskaņošanas procesā Finanšu ministrijā, un mēs paredzam, ka viņi noteikti varētu iebilst, bet jebkurā gadījumā diskusija turpināsies un mēs virzīsimies uz priekšu.”
Tikmēr Restorānu biedrības prezidents atzīmēja, ka šī gada vasaras sezonu, pateicoties vietējam tūrismam, labāk ir aizvadījuši nozares uzņēmumi ārpus Rīgas. Viņš norādīja, ka ēdinātājiem Rīgā ir klājies salīdzinoši grūtāk, jo starpvalstu tūristiem durvis uz Latviju plašāk tika vērtas vien jūlija vidū.
Jenzis arī atzina, ka pērn ēdinātājiem vasaras sezona bija veiksmīgāka: ”Ja salīdzina ar 2020. gadu, kad darbojās ''Baltijas burbulis'', tad šis gads bijis krietni sliktāks.”
Vienlaikus Jenzis kritizēja pandēmijas dēļ ieviestos ierobežojumus, kas Latvijā esot lielāki nekā kaimiņvalstīs un pārāk ilgi. Biedrības prezidents uzskata, ka Latvijā ir salīdzinoši sarežģīta testēšanas sistēma, lai varētu apmeklēt publiskas vietas, un šīs testēšanas iespējas un testu pieejamība būtu jāpaplašina.
KONTEKSTS:
Pirmais Covid-19 uzliesmojums Latvijā piedzīvots 2020. gada martā, kad valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, kas beidzās 9. jūnijā, jo vasarā vīrusa izplatība norima. Tomēr rudenī uzliesmojums atsākās, tāpēc valdība noteica otro ārkārtējo situāciju, kas beidzās 2021. gada 6. aprīlī.
Arī šovasar Latvijā ierobežojumu ir mazāk, jo 14 dienu kumulatīvais saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir zem 100 gadījumiem. Cilvēkiem ar Covid-19 sertifikātu pulcēšanās ierobežojumu nav, tomēr arī privātos pasākumos jāuzrauga, vai visiem tie ir. Sertifikāta turētāji kafejnīcās un krogos drīkst sēdēt iekšā. Ēstuvju terasēm atcelts darbalaika ierobežojums, bet veikalos vienlaikus drīkst būt vairāk cilvēku. Cilvēki ar Covid-19 sertifikātu kolektīvos drīkst nevilkt masku, bet iedzīvotājiem bez tā maska jāvelk.
Ja rādītājs pārsniegs 100 atzīmi, tad ierobežojumus nāksies pastiprināt.
