Eiro noliedzēji: Pieaugs dārdzība, nebūs praktiska labuma biznesam
Latvijas Radio Kuldīgā viesojās jau divas reizes un, tiekoties ar uzņēmējiem, eiro atbalstītājus neizdevās atrast. Pirms došanās ceļā sazinājāmies ar iepriekšējo stāstu varoņiem, lai noskaidrotu, vai attieksme mainījusies. Martā autoservisa un autodetaļu tirdzniecības biznesa īpašnieku Māri Rožkalnu toreiz visvairāk biedēja iespējamā cenu celšanās. Turklāt viņš par to pārliecinājies, viesojoties citās Eiropas valstīs, kas ieviesušas eiro. „Pagājušajā gadā es biju Slovākijā. Ja viesnīca tur maksāja no cilvēka 18 līdz 20 eiro, tad šodien no 28 – 32 eiro. Uzdodot jautājumu, kāpēc tā ir? Viņi saka: eiro, eiro,” norāda Rožkalns.
Pagājuši trīs mēneši, Eiropā visdažādākajos līmeņos atbalsta Latvijas pievienošanos eirozonai, taču Māra attieksme nav mainījusies. „Neviens nav īsti pateicis, kāds būs labums, ko tas eiro mums nesīs. Ir tāds teiciens: viss, kas notiek, notiek uz labu. Tad kas šajā gadījumā notiek uz labu? Tam nav atbildes,” pie sava ir palicis uzņēmējs.
Kartona iepakojuma biznesa uzņēmuma SIA DUX īpašnieku Ivo Lapiņu toreiz visvairāk biedēja visādas formalitātes un dokumenti, kas būs jāpārtaisa līdz ar eiro ieviešanu. „Man strādā pieci darbinieki. Ja 2.janvārī būs eiro, man būs astoņi darbinieki? (..) Būs lielāks noiets? Viņš jau neko nemainīs?” skeptisks bija Lapiņš.
Neskatoties uz to, ka valdība tērē lielu naudu, lai iedzīvotājiem skaidrotu pārejas uz eiro praktisko pusi, Ivo Lapiņa nepatiku pret naudas maiņu tas nav mazinājis. „Nekas nav mainījies. Es jau vienreiz visu pateicu,” saka Lapiņš.
Ko darīt ar diviem sīknaudu piebērtiem spaiņiem?
Pārtikas veikalu ķēdes īpašniece Ludmila Treimane, neskatoties uz nepatiku pret eiro, kas arī nav mazinājusies, tomēr aktīvi meklē informāciju, lai pienācīgi sagatavotos šim procesam. Jautājumu viņai ir daudz, bet visvairāk sāp, ko iesākt ar diviem spaiņiem sīknaudas, kuru bankas ir gatavas ņemt pretī tikai par ļoti lielu komisijas naudu. „Vispirms jātiek vaļā no baltajām naudām, 20 santīmu un 10 santīmu monētām,” rēķina Treimane.
Uz semināru par eiro ieviešanu viņa ierodas jau agri no rīta un ieņem vietu pirmajā rindā. Ieslēdz arī diktofonu, lai varētu vēlāk vēlreiz pārklausīties, ja kaut kas nebūs īsti skaidrs. „Visvairāk mani uztrauc tas, ka janvārī man nebūs eiro, ar ko norēķināties. Pircēji nāks ar latiem, man kasē jābūt eiro. Man nav tik daudz brīvu līdzekļu, lai iegādātos eiro,” saka Treimane.
Jautājumi par eiro birst kā no pārpilnības raga
Zālē pulcējas apmēram 40 cilvēku - uzņēmēji, pašvaldības darbinieki, grāmatveži. Neskaidro jautājumu ir daudz. Grāmatvedības firmas īpašniece Ruta Šēnfelde vēlas saņemt atbildes uz praktiskiem jautājumiem. Viņa nav ne eiro atbalstītāja, ne noliedzēja. „Gan par, gan pret. Ir savi plusi, ir savi mīnusi (..) Ir jau, protams, nacionālais, nostaļģija, bet ērtāk, ja visiem ir viena valūta,” stāsta Šēnfelde.
Kuldīgas pašvaldības finanšu ekonomiste Sniedze Ausmane atzīst, ka neskaidro jautājumu ir ļoti daudz. „Piemēram, par pusdienu naudām, par aizņēmumiem,” saka Ausmane.
Finanšu ministrijas Eiro projekta vadītāja Dace Kalsone semināru sāk ar neskaidro jautājumu apzināšanu. Viens no aktuālākajiem - kā pasargāties no eiro viltojumiem, jo katrai valstij ir sava izskata monētas. Tāpat interesē, kur ņemt eiro laikā, kad veikalniekiem būs jāpieņem lati, bet atlikums jāizdod eiro.
Izskan arī pārmetumi bankām, kas ieviesušas lielas komisijas par skaidras naudas iemaksu kontā filiālēs, bet naudas iemaksas bankomāts Kuldīgā tikai viens. Turklāt tas pats regulāri nestrādā.
Kā pareizi noformēt cenu zīmes, kādiem jāizskatās kases čekiem, kādās valūtas jātaisa atskaites laikā, kad apgrozībā būs gan lati, gan eiro, ko iesākt ar Valsts ieņēmumu dienestā izņemtajām biļetēm latos - jautājumi birst kā no pārpilnības raga.
Visi tiek pierakstīti uz tāfeles un trīs stundu garajā seminārā pakāpeniski uz tiem tiek arī mēģināts atbildēt. Ir garāks skaidrojums par grāmatvedību, par kases aparātiem, kas jādrukā uz čeka, kādām jāizskatās cenu zīmēm un kā pēc eiro ieviešanas aprēķināt nodokļus. Grāmatvede Solveiga Tīruma pēc semināra atzīst, ka neko būtiski jaunu nav uzzinājusi, bet guvusi pārliecību, ka nemaz tik sarežģīti nebūs.
Auto servisa „Rezerve” grāmatvede Antra Milta atzīst, ka jau daudz izpētījusi pati pirms tam, bet tagad ieguvusi vērtīgus materiālus. „Nekas nebija tāds, ko es nebiju zinājusi,” saka Milta. „Es domāju, ka būs vecākiem cilvēkiem grūtāk, bet es domāju, ka aizies ātri. Būs kārtībā,” pārliecināta ir Milta.
Uzņēmēja: ceļotāji un starptautiska mēroga uzņēmēji būs ieguvēji
Solvitas Zīveres uzņēmums nodarbojas gan ar Krievijā ražotas kosmētikas izplatīšanu, gan tūristu pārvadājumiem. Viņa nav nedz eiro atbalstītāja, nedz noliedzēja. „Manuprāt, es esmu pa vidu, jo var saskatīt gan plusus, gan mīnusus,” norāda Zīvere. „Domājot, par ļaudīm, kas nekur neceļo un netirgojas, viņiem šis izdevīgums var nebūt,” piebilst uzņēmēja.
Veikalniece Treimane savu sasāpējušo jautājumu par monētām pēc semināra dodas noskaidrot pie Kalsones. „Jums ņems [spaiņus ar monētām] (..) Tikai jums cilvēcīgi ir jābrīdina banka. Pēc 1.janvāra nebūs komisijas maksas,” norāda Treimane.
Pēc tik skaidras un pozitīvas atbildes saņemšanas uzņēmēja pat saka, ka tagad prāts ir mierīgāks. Arī daudzās neskaidrības vairs nešķiet tik biedējošas. „Mani nomierina tas, ka varēšu savus spaiņus nodot neierobežoti ilgi,” saka Treimane.
Kalsone atzīst, ka pamazām semināru saturs un iedzīvotāju intereses par eiro mainās. „Proporcijas starp praktiskiem jautājumiem un vispārīgiem jautājumiem arvien vairāk svārstās uz praktiskiem jautājumiem,” pauž Kalsone.
Semināri par eiro ieviešanas jautājumiem turpināsies. Ar laiku tajos iekļaus arī tos jautājumus, par kuriem pagaidām vēl valstiskā līmenī nav pieņemti konkrēti lēmumi, bet jau jūlijā vairāki nozīmīgi ar pāreju uz eiro saistīti Ministru kabineta noteikumi nonāks uz valdības galda.
Atbalstu eiro ieviešanai Latvija saņēmusi Eiropā visdažādākajos līmeņos. Vēl gala vārds sekos 9.jūlijā ES finanšu ministru padomē.
