REPORTĀŽA no Grieķijas: Krīzei gaismu tuneļa galā vēl neredz

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Līdzīgi kā Latvija, arī Grieķija krita par upuri globālajai finanšu krīzei un valdības neapdomībai. Šobrīd Grieķijas valsts parāda apjoms ir augstākais starp Eiropas valstīm. Teju divas reizes lielāks par iekšzemes kopproduktu. Stāvoklis ir tāds, ka Atēnām jāturpina aizņemties, pat lai segtu procenta maksājumus. Valstī, kuru dēvē par Eiropas civilizācijas šūpuli, gaisma tuneļa galā tā arī neesot redzama un rindas pie zupas virtuvēm nemazinās. Glābjot valsts finanses, Grieķijai nācās pat nodot privatizācijai vienu no lielākajām Eiropas ostām – Pirejas ostu.

Gaidot uz ēdienu pie zupas virtuves, grieķi vairās atklāt seju kamerai. Sarunai piekrīt 76 gadus vecā Marijas kundze. Sieviete strādājusi par apkopēju. Tagad sliktās veselības dēļ nespēj pat pagatavot ēdienu. No 280 eiro pensijas gandrīz puse viņai jāatdod tikai par komunālajiem maksājumiem.

"Es eju baznīcā, kur paņemu apģērbu, apavus – sev un dēlam. Manam dēlam ir 36 gadi, un viņš nespēj atrast darbu. Tā nu es vācu stikla un plastmasas pudeles, lai nopelnītu kaut kādu mazumiņu. Ko lai saka – tā ir traģēdija. Ko te padarīsi?" saka seniore.

Astoņus gadus, kopš Grieķija nonāca globālās finanšu krīzes priekšpostenī, ļaudis turpina mērot ceļu pēc bezmaksas uztura šādās zupas virtuvēs. Produktus nodrošina baznīca, ēdienu gatavo brīvprātīgie. Katru dienu šajā pilsētā ar 350 tūkstošiem iedzīvotāju tiek izdalīti 6 tūkstoši porciju.

Fakti par Grieķiju

  • Iekšzemes kopprodukts (IKP) – 211 miljardi eiro;
  • Parāds – 320 miljardi eiro jeb 176% no valsts IKP
  • Bezdarbs – 22,5%
"Problēma ir milzīga un traģiska. Ir ģimenes, kurās vecāki atnāk pie mums, lai piepildītu zupas katliņu un parādītu bērniem, ka viņi gatavo ēdienu. Lai bērni neredz, ka mamma un tētis pārstājuši gatavot ēst. Palīdzam arī ar zālēm, atbalstām bērnus un studentus. Katru dienu nāk cilvēki un mēs dodam kaut vienu divus eiro kafijai un tostermaizei.

Diemžēl grūtības ir arī pašai baznīcai, jo samazinās cilvēku spēja ziedot naudu,'' atklāj Pirejas Svēto Konstantīna un Helēnas baznīcas mācītājs priesteris Joans.

Kā Grieķija nonāca līdz krīzei

Likstas, kas turpina vajāt Grieķiju, piezagās pakāpeniski. Valdība ilgstoši pirka vēlētāju simpātijas ar valsts naudu: palielināja pensijas un publiskajā sektorā strādājošo algas, piešķīra sabiedriskajā sektorā strādājošajiem arvien jaunas privilēģijas. Toties nodokļu iekasēšana nesekmējās. Līdz 2009.gadā situācija kļuva kritiska un nācās meklēt ārvalstu palīdzību.

Lūgumi pēc starptautiskā finanšu atbalsta:

2008.-2010.gadā – Ungārija, 20 miljardi eiro;

2008.-2012.gadā – Latvija, 7,5 miljardi eiro;

2009.-2011.gadā – Rumānija, 3,5 miljardi eiro;

2010.-2018.gadā – Grieķija, ap 300 miljardi eiro;

2010.-2013.gadā – Īrija, 85 miljardi eiro;

2011.-2014.gadā – Portugāle, 78 miljardi eiro;

2012.-2013.gadā – Spānija, 100 miljardi eiro;

2013.-2016.gadā – Kipra, 10 miljardi eiro.

Avots: Eiropas Komisija

Pusotru gadu pēc tam, kad to izdarīja Latvija, memorandu ar aizdevējiem parakstīja arī grieķu valdība.

Tā dēvētā glābšana bija nepieciešama kopumā astoņām valstīm. Arī Ungārijai, Rumānijai, Īrijai, Portugālei, Spānijai un Kiprai. Taču Grieķijas aizņēmuma apmērs palika nepārspēts.

Šobrīd turpinās trešā aizdevuma programma, bet valsts vēl arvien nav spējusi nostāties uz kājām. Jau nākamgad varētu sekot ceturtā programma. Atēnām jāaizņemas, pat lai segtu lielos parāda maksājumus. Kā skaidro Atēnu Universitātes ekonomikas profesors Petrakis Panajotis, Grieķijai gaisma tuneļa galā vēl nerādās.

"Grieķija ir vienīgā valsts pasaulē, kur krīzi izsauca tieši valsts parāds. Visās citās valstīs krīze bija saistīta ar parādu privātajā sektorā un banku sistēmu. It īpaši Baltijas valstīs, kur problēma bija saistīta ar ārējo maksājumu bilanci. Tāpēc tur krīze sākās agrāk nekā pārējās valstīs. Tas ir viens.  Otrkārt, parāda attiecība pret Grieķijas IKP ir milzīga. Grieķijā tā ir lielākā uzreiz pēc Japānas. Tieši tāpēc problēma ir tik samilzusi un tās risinājums prasīs vēl vairākus gadus," saka universitātes profesors.

Statistika uzņēmējdarbības jomā neiepriecina. Pēdējo piecu gadu laikā valstī tika slēgti 273 tūkstoši uzņēmumu, kas ir par 57 tūkstošiem vairāk nekā jaundibināto firmu.

Turklāt bēdīgākais, ka arī šodien - saskaņā ar aptaujas datiem - seši no desmit uzņēmumiem turpina sīvu cīņu par izdzīvošanu.

Izpārdod valsts īpašumus

Grieķijas Tirdzniecības un uzņēmējdarbības konfederācijas prezidents Vasilis Korkidis stāsta, ka valsts priekšā ir Golgāta – bankas sāks pārdot tā saucamos sarkanos jeb sliktos kredītus, kopumā 110 miljardu eiro vērtībā, aptuveni puse no tiem uzņēmējdarbības jomā. Faktiski sāksies grieķu uzņēmumu izpārdošana visiem, kas vēlēsies iegūt tos savā īpašumā.

"Tā kā mums nav aizsardzības, mūsu ekonomika ir ļoti vāja. Līdz ar to mums nav izvēles.

Objekti, kas tiek izlikti pārdošanai, aiziet tam, kurš tos vēlas nopirkt. Piemēri ir 14 lidostas, Pirejas osta, Atēnu starptautiskā lidosta, uzņēmumi elektroenerģijas jomā. Daži pircēji spēj veikt pozitīvu grūdienu.

Piemēram, Pirejas ostā ienāca starptautisks uzņēmums no Ķīnas un pēkšņi divkāršojās ostas rādītāji. No tā ieguvām arī mēs, uzņēmumi, kas iesaistīti jūrniecības jomā vai strādā ostas tuvumā. Taču citos gadījumos visi ienākumi un peļņa nepaliks Grieķijā, bet gan aizplūdīs uz ārzemēm," domā Korkidis.

Seko migrācijas krīze

Pirms diviem gadiem Grieķiju satricināja kreiso radikāļu valdības iniciēts referendums, noraidot starptautisko aizdevēju prasības. Premjeram Aleksim Cipram tas ļāva nostiprināties amatā, bet valsts ekonomikai nepalīdzēja. Toties tūdaļ pēc tam Grieķiju satricināja migrācijas krīze. Dažādu valstu bēgļi ceļā uz bagātākām Eiropas valstīm pārpludināja gan tūristu iecienītās salas, gan galvaspilsētu.

Starptautiskās migrācijas organizācijas Grieķijas nodaļas vadītājs Daniels Esdrass saka – kas tāds jebkurai valstij radītu problēmas. "Palīdzība nekad nav pietiekama. Atcerēsimies, ka Grieķiju šķērsoja viens miljons cilvēku gada laikā. Tie bija ļoti grūti laiki. Pat ja nebūtu krīze un valsts būtu lielāka un bagātāka par Grieķiju, kad 10 tūkstoši cilvēku vienā dienā nokļūst salās, kā ar to var tikt galā? Ļoti grūti! To, ko Grieķija varēja izdarīt esošajos apstākļos, tā ir darījusi.

Tie, kas pie mums iebrauca, spēja izdzīvot vai atrast vietu, kur palikt. Tagad ar jaunuzceltajiem uzturēšanas centriem situācija ir strauji uzlabojusies," teica Esdrass.

Starptautiskas migrācijas organizācijas vadītājs pauž cerību, ka līdz gada beigām aptuveni 25 tūkstoši patvēruma meklētāju tiks pārvesti citviet Eiropā. Savukārt vēl aptuveni 30 tūkstoši, visticamāk, apmetīsies tepat, Grieķijā.

Tikmēr daudziem grieķiem pašiem nācās atstāt mājas un doties ekonomisko migrantu jeb krīzes bēgļu gaitās ārzemēs.

Ar katru gadu aizvien vairāk iedzīvotāju nonāk zem nabadzības sliekšņa. Bez darba ir katrs piektais iedzīvotājs darbspējīgā vecumā un katrs otrais jaunietis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti