Meklējot benzīnu, piemēram, Kijivas iedzīvotāja Anna Cigima vienā dienā apbraukāja 6 dažādas uzpildes stacijas. Bet veltīgi.

Viņa pastāstīja: “Tagad jau ir pieejami dažādi pielikumi, “Telegram” čati. Es to jautājumu izpētīju. Pat atradu DUS, kur benzīns it kā ir. Bet es palaidu garām, ka benzīns pieejams tikai, ja ir taloni vai degvielas kartiņas. Es piebraucu uzpildes stacijā, jau gribēju piepildīt bāku, bet man prasa talonu vai kartiņu. Es apgriezos un braucu tālāk. Un tā notika vairākās vietās.”

Līdzīgā situācijā nonāca arī Andrejs Kovaļeskis. Pēdējo mēnesi viņš dzīvoja laukos, 100 kilometrus attālumā no Kijivas. Tur uzpildes stacijā benzīns bija. Dārgs – viens eiro un 90 centi par litru –, bet bija. Problēmas sākās, kad vīrietis ar ģimeni atgriezās Kijivā. Lai uzpildītos par 15 litriem, viņam vajadzēja stipri pacensties.

„Ieraudzīju “Telegram” kanālā īsziņu, ka uz vienu no DUS atbrauca benzīna mašīna. Riskēju un braucu. Es biju 30. rindā. Un tieši pirms manis benzīns izbeidzās. Precīzāk sakot – tas izbeidzās brīvajā pārdošanā. Palika tikai speciālajam transportam un tiem, kam ir taloni. Knapi pierunāju pārdot arī man,” stāstīja Kovaļeskis.

Krievijas sāktā kara dēļ Ukraina pazaudēja 90% no naftas produktu avotiem, norādījuši eksperti. 

Ukrainas kādreizējais infrastruktūras ministrs Andrejs Pivovarskis interneta vietnes “YouTube” kanālā „Dalebi” skaidroja: „No kurienes Ukraina ņēma naftas produktus? Apmēram 90% nāca no Baltkrievijas, Krievijas, ostām un Kremenčugas, tas ir, pašmāju naftas pārstrādes rūpnīcas. Šodien Baltkrievijas nav, Krievijas nav, Kremenčuga sabombardēta, ostas aizbloķētas. Mums palika tikai viens naftas produktu piegādes avots: Rietumu kordons, tas ir, Rietumueiropa.”

Eksperts uzskata, ka jau pēc mēneša Ukrainas tirgus atgriezīsies normā un degvielas deficīta vairs nebūs. Bet cenas neviens nespēj prognozēt, jo pēc iespējama embargo ieviešanas pret Krievijas naftu Eiropai nāksies meklēt degvielu ne tikai savām, bet Ukrainas vajadzībām.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas