Rīta pusē skaļi sākās gājiens pie Ziemeļu stacijas. Bruņojušies ar plakātiem, valstu karogiem, krāsainās cepurēs un krekliņos simtiem lauksaimnieku dodas Briseles Eirocentra virzienā. Viena no pirmajām bija Latvijas 17 cilvēku lielā delegācija, kas nes lielu plakātu angļu valdoā „No farmers, no food” jeb latviskojot – „Nav zemnieku, nav pārtikas”.
Biedrības ''Zemnieku saeima'' valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja stāsta, ar kādām prasībām gājienā devušies Latvijas lauksaimnieki: „Pirmkārt, prasības uzlabot zemnieku naudas plūsmas, tas ir, tiešais atbalsts visvairāk cietušajiem sektoriem un valstīm. Otrkārt, stabilizācijas instrumenti.”
Latvijas zemniekus pārstāv gan piena, gan gaļas, gan dārzeņu, gan citās lauksaimniecības nozarēs strādājošie. Juris Sprukulis no zemnieku saimniecības „Vecsiljāņi” Kokneses novadā atzīst, ka Latvijas piensaimniekiem kopā ar kredītiem un peļņas kritumu šis ir milzīgas spriedzes laiks. „Tās summas piena sektorā ir iespaidīgas. Mēs darām daudz, dažādas lietas, lai sadalītu riskus, bet vienalga - ietekme uz piensaimniecību ir ļoti būtiska,” saka Sprukulis.
Plaša, vairāk nekā 150 cilvēku liela delegācija ir poļu zemniekiem, kas visvairāk cietuši no Krievijas embargo. Stāsta lauksaimnieks Karols Tjoplijs no Vrotslavas: „Zemei ir augsta cena, un mēs to nevaram atļauties iegādāties, bet ļoti zemas cenas ir, piemēram, graudiem, kukurūzai. Mums visas šīs problēmas ir Krievijas embargo dēļ. Visu ietekmē.” Iebildes pret cenu krišanos lauksaimniecības produktiem ir arī īriem, francūžiem, beļģiem un citu valstu pārstāvjiem.
Zemnieki Eiropas Komisijai un Padomei iesnieguši kopumā 15 punktu lielu manifestu, kurā lūdz steidzamu palīdzību laikā, kad daudziem lauksaimniekiem ienākumi sarukuši tik nopietni, ka jāslēdz saimniecības un jāpamet tirgus.
Vēlāk, kad zemnieki nonākuši līdz Eiropas Savienības Padomes ēkai, kurā notiek lauksaimniecības ministru ārkārtas sanāksme, pa vidam sakurot ugunskuru uz vienas no galvenajām ielām, viņus norobežojusi policija. Tās virzienā lido olas un dārzeņi, petardes. Savukārt Latvijas delegācijas, kura ar citiem stāv aiz nožogojuma, ir pavisam mierīga salīdzinājumā par karstasinīgajiem poļiem un francūžiem. Tomēr policija pie mūsu lauksaimniekiem nepielaiž arī zemkopības ministru Jāni Dūklavu (Zaļo un zemnieku savienība), kurš uz brīdi iznācis no sanāksmes.
Latvijas Radio Dūklavs apstiprina, ka sarunas ir smagas: „Neko nevaru konkrēti pateikt, kamēr nebūs konkrēta atbilde no komisijas. Šodien komisārs nebūs, viņš ir slimnīcā, bet vadīs viceprezidents. Viņš arī saistīts ar ekonomikas, naudas jautājumiem.”
Vēstīts, ka saskaņā ar Zemkopības ministrijas aplēsēm Krievijas embargo Latvijas piena ražotājiem vien nesis 50 miljonu eiro zaudējumus, savukārt lauksaimniecības un pārtikas eksportam nodarītie zaudējumi ir vismaz trīs reižu lielāki.
