Reizniece-Ozola: Valstij jāatbalsta vidējās un mazās saimniecības, kā arī «zaļāka» ražošana

Diskusiju gaitā Latvijas Zemnieku savienības (LZS) biedri vienojušies, ka valstij vairāk jāatbalsta vidējās un mazās zemnieku saimniecības, kā arī jātiecas uz arvien "zaļāku" gan lauksaimniecību, gan ražošanu.

Zaļo un Zemnieku savienības saraksta līdere Eiropas Parlamenta vēlēšanās Dana Reizniece-Ozola intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina, ka iepriekš ir bijušas pretrunas starp zemnieku darbu un vides aizsardzību. Pēc Reiznieces-Ozolas domām, jau tagad saimnieki saprot, ka jācenšas neradīt atkritumus, ievērot energoefektivitāti un ķimikālijas lietot pēc iespējas mazāk, tās nelietojot pirms ražas novākšanas.

Tajā pašā laikā viņa norādīja, ka šādi vajadzētu rīkoties visām Eiropas Savienības valstīm, lai tas būtu efektīvi, kā arī vajadzētu ievērot taisnīgumu un šādus noteikumus attiecināt arī uz valstīm, no kurām pārtika tiek ievesta, piemēram, ASV.

Reizniece-Ozola arī stāstīja, ka iepriekš valsts ir atbalstījusi lielos saimniekus, bet pašlaik ir skaidrs - jāatbalsta vidējās un mazās saimniecības.

Tas nepieciešams, lai reģionos būtu iespējami vairāk saimnieku, kuri var uzturēt gan sevi un savu ģimeni, gan arī dot darbu citiem. 

Reizniece-Ozola vēlas, lai Latvijas reģioni būtu stipri, jo pašlaik esot nojaukts gan ekonomiskais, gan demogrāfiskais līdzsvars.

Viņa Eiropas Parlamentā plāno iekļauties Eiropas Tautas partijas frakcijā un demogrāfisko problēmu vidū izcelt arī dzimstības veicināšanu. Proti, ka no kopējā sociālā fonda būtu vienreizējs atbalsts ģimenei - bērna apdrošināšana, ko bērns var izņemt pēc 18 gadu vecuma. Tas dotu cilvēkiem drošības sajūtu par bērnu nākotni. Tāpat Reizniece-Ozola uzskata, ka par cilvēku atgriešanu vajadzētu maksāt no Eiropas kopējā budžeta, nevis tikai Latvijas nodokļu maksātāju kabatām.

Reizniece-Ozola uzskata, ka Eiropas Savienībā vispirms jāizlīdzina dzīves līmenis un tikai pēc tam var runāt par kopīgas politikas izstrādi.

KONTEKSTS:

EP vēlēšanas notiks 25. maijā. No Latvijas tiks ievēlēti astoņi EP deputāti, un par šiem mandātiem cīnīsies 16 partijas un 246 deputāta kandidāti jeb vairāk nekā 30 par vienu mandātu.

Ja EP vēlēšana notiktu aprīļa vidū, tad no partijām, kuras iesniegušas sarakstus vēlēšanām, vispopulārākā būtu "Saskaņa". Par to liecina Latvijas Televīzijas pasūtījumā veiktais SKDS pētījums, kura laikā šomēnes aptaujāti aptuveni 1000 cilvēku visā Latvijā.

Par "Saskaņu" aprīlī balsotu 15% pilsoņu, tālāk seko "Jaunā Vienotība" – 11,7%, tad "Attīstībai/Par!" – 10,6% un Nacionālā apvienība (NA) – 8,1%. Pa pēdām NA seko Latvijas Krievu savienība (LKS) – 5%, tad "Progresīvie" – 4,5% un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) – 3,7%.



 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti