“No valdības puses nav tādas izteiktas konsekvences ierobežojumos, dažkārt šķiet, ka tad, kad jau situācija ir samilzusi, tad mēģina piedāvāt kādus visiem redzamus un vizuāli novērtējamus ierobežojumus,” skaidroja Reizniece-Ozola. Politiķe uzskata, ka Covid-19 krīzes seku mazināšanai valdība nepiedāvā ilgtermiņa risinājumus, bet vairāk koncentrējas uz īstermiņa problēmu novēršanu.
Deputāte pauda, ka daļa ierobežojumu uzņēmējdarbības kontekstā ir pārāk stingri, kā piemēru minot skaistumkopšanas nozari. Tāpat politiķe uzskata, ka valdība kavējas ar atbalsta mehānismu ieviešanu. Atbalsta paketes uzņēmējiem tiek solītas, taču nav skaidrības, kad un kurš varēs saņemt atbalstu, norādīja Reizniece-Ozola.
Eiropas Savienības atveseļošanās fonds Latvijai nākamgad piešķirs finansiālos līdzekļus vairāku miljardu eiro apmērā. Saeimas deputāte skaidroja, ka atveseļošanās fonda līdzekļu izmantošana būs svarīga ekonomiskās krīzes pārvarēšanai, taču pašlaik valdības plāns tā izmantošanai nav skaidrs.
KONTEKSTS:
Covid-19 radītās ekonomiskās krīzes seku mazināšanai ieviesīs dīkstāves pabalstus līdz 1000 eiro, kā arī subsidēs Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu darbinieku algas līdz 500 eiro. Šādu lēmumu atbalstījis Ministru kabinets.
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība pastiprināja drošības pasākumus, taču saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.
Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6. novembrī, ārkārtas sēdē nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 9. novembra līdz 6. decembrim, tās laikā noteikti jauni stingrāki ierobežojumi.
