Reizniece-Ozola pauda pārliecību, ka Latvijas valstij būtu jākļūst par akcionāru uzņēmumā, kas tiks nodalīs no “Latvijas gāzes”. Viņasprāt, tik svarīgam projektam valstij būtu jāatrod līdzekļi.
Tikmēr Ašeradens uzmanīgi norāda, ka pašlaik nekas nav zināms par nodalāmā uzņēmuma cenu. Viņš uzsver ieplānotā uzņēmuma izvērtēšanas procesu.
Tajā pašā laikā iespējamais nākamais ministrs pieļauj, ka labākais risinājums būtu valstij iegādāties šo uzņēmumu. Taču tas nav pašmērķis, saka Ašeradens.
Arī “Latvijas gāzes” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis pauda, ka uzņēmuma akcionāri priecātos, ja valsts pieņemtu šādu lēmumu. Uz kādu iespējamu cenu gan viņš nenorādīja, vien sacīja – “par godīgu atlīdzību”.
Jau ziņots, ka, atbilstoši iepriekš lemtajam, dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora nodalīšana un no "Latvijas gāzes" neatkarīgas kapitālsabiedrības izveide ir jāpabeidz līdz 2017. gada beigām.
Smagākās diskusijas līdz šim bija par "Latvijas gāzes" sadales termiņiem un Inčukalna dabasgāzes krātuves piederību, kā arī par to, vai lielajiem dabasgāzes patērētājiem ļaut jau tagad savām vajadzībām iepirkt dabasgāzi ārpus Latvijas.
"Latvijas gāze" uzskata, ka tai saskaņā ar privatizācijas līgumu līdz 2017. gada aprīļa sākumam ir ekskluzīvas iespējas uz gāzes infrastruktūras lietošanu Latvijā. Tāpat LG šaubās, vai deviņu mēnešu laikā - no 2017. gada aprīļa sākuma līdz decembra beigām - būs iespējams sadalīt aktīvus un atrast pircēju jaunizveidotajam pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram.
