Finanšu ministrija vēlas, lai nodokļu reforma tiktu pieņemta pēc iespējas ātrāk, jo termiņi ir ierobežoti, stāstīja ministre. Svarīgi ir gan vienoties par finansējuma avotu veselības nozarei, gan par kompromisa rašanu ar Eiropas Komisiju (EK).
Pozitīvi vērtējams koalīcijas darbs finansējuma rašanā veselības nozarei. Vienprātība beidzot ir panākta, tāpēc tagad pēc iespējas ātrāk ir jāpanāk lēmums, izteicās Reizniece-Ozola. Viņa norādīja, ka abi pašreiz izskatāmie varianti - gan pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšana par vienu procentpunktu, gan sociālo iemaksu celšana par vienu procentpunktu - būtu ļoti sekmīgi.
PVN celšana esot starptautiska prakse, un to ieteikusi arī EK, savukārt finanšu ministre par labāku un godīgāku variantu atzīst sociālā nodokļa celšanu.
"Manuprāt, tas ir taisnīgāks un labāks variants, jo tam ir arī pozitīva progresivitāte" norādīja Reizniece.
Viņa norādīja, ka ļoti svarīgi ir pieņemt šo reformu ar ilgtermiņa sekām, kā arī iet uz priekšu un neatkāpties no laika grafika, un pieņemt reformu septembrī, lai nākamgad tā stātos spēkā.
Atsevišķs risinājums tiks meklēts mikrouzņēmumos nodarbinātajiem, kuri nemaksā sociālo nodokli.
Vēl jāmeklē kompromiss ar EK, jo tā uzmanīgi vērtē iespēju palielināt budžeta deficītu. Ministre skaidroja, ka Latvijas ekonomiskā izaugsme šobrīd esot viena no straujākajām Eiropas Savienībā (ES) un šādos apstākļos ar deficīta palielināšanu jābūt uzmanīgiem. Viņa gan informēja, ka Finanšu ministrija piedāvās EK savu variantu, kā šo situāciju risināt, un centīsies pārliecināt ar saviem finanšu aprēķiniem.
Reizniece-Ozola informēja, ka Finanšu ministrija iesniegšot pilnu nodokļu reformas paketi un tad diskusiju gaitā varēs to labot, jo reformu vajadzētu pieņemt ne vēlāk kā septembrī.
Reforma paredz iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazinājumu (IIN) no 23% uz 20%, kas beidzot būtu jāievieš, bet to varētu atlikt par pusgadu, lai pārliecinātu EK un partnerus, ka šim solim nebūs ļoti negatīvas ietekmes uz budžetu un to varēs kompensēt.
Ministre norādīja, ka pakāpeniski samazināt IIN vairāku gadu garumā būtu bīstami, jo, mainoties valdībām, šis process varētu tikt apturēts, tāpēc labāk to izdarīt uzreiz.
Iespējams, ka tiks palielināta arī jau diskutētā nodokļa progresivitāte ienākumiem, tomēr šis jautājums skatīts un vērtēts vēl tiks darba grupās, stāstīja Reizniece-Ozola.
Jau ziņots, ka līdz šim apspriesti vairāki varianti, līdz premjera vadītā darba grupa piedāvāja koalīcijai izšķirties starp PVN celšanu no 21% līdz 22% vai arī jaunu “20 eiro veselības nodokli”. Taču vienprātīga atbalsta nav nevienam no šiem variantiem.
Šajās dienās izskanēja versija par vienu procentpunktu palielināt sociālo nodokli, pusi no tā maksātu darba ņēmējs un pusi darba devējs. Pašlaik obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas likme, ko maksā darba devējs, ir 23,59%, bet darba ņēmēja likme ir 10,5%.
Veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un zemnieku savienības izvirzīta) par labāku risinājumu uzskata PVN celšanu, kas dotu ap 80-90 miljoniem eiro.
