“Konkurss ir vajadzīgs, lai redzētu godīgumu,” sacīja ministre, noraidīdama nākamā kandidāta izvēli no pirmā konkursa dalībniekiem. Pēc ministres teiktā, visiem ir jābūt vienādai iespējai un vienādām starta pozīcijām piedalīties pretendēšanā uz augsto amatu, ko konkurss nodrošinās. “Es ceru, ka Latvijā aizvien ir daudz talantīgu un uzņēmīgu cilvēku, kam ir dzelzs nervi,” viņa piezīmēja, izsakot cerību, ka līdzšinējā VID vadītāja amata kandidāta Māra Skujiņa izstāšanās neatbaidīs citus potenciālos kandidātus. Ir jābūt spējīgam izturēt daudzu pušu spiedienu un spējai atbildēt uz sev netīkamiem jautājumiem, piebilda Reizniece-Ozola.
Viņa arī noraidīja viedokli, ka pirmais konkurss bija brāķis. Tieši atklātība ir devusi rezultātu un devusi ziņas par Skujiņa reputācijas riskiem. “Šoreiz tiešām varēja redzēt, ka bija ārkārtīgi liels defekts,” viņa sacīja.
Ministre arī piezīmēja, ka konkursa atlases komisijas locekļi par savu darbu atalgojumu nesaņēma.
KONTEKSTS:
Konkurss uz VID vadītāja amatu tika izsludināts pēc Ilzes Cīrules pēkšņās aiziešanas mūžībā. Atlases komisija nolēma uz otro kārtu virzīt 11 no 19 pretendentiem, kas bija pieteikušies atklātajam konkursam. Savukārt uz trešo kārtu virzīti četri amata pretendenti.
VID vadītāja amatam komisija nolēma virzīt bijušo LTV valdes locekli Skujiņu. Pēc sarunas ar kandidātu finanšu ministre paziņoja, ka virzīs viņa kandidatūru apstiprināšanai valdībā.
Dažas dienas vēlāk portāli “Diena” un NRA.lv vēstīja par Skujiņa saistību ar skandalozo uzņēmēju Māri Martinsonu. Reaģējot uz to, Valsts kancelejas vadītājs solīja lūgt situāciju izvērtēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Drošības policijai. Pēc šiem paziņojumiem arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) nolēma ieturēt pauzi un nelēma par Skujiņa tālāku apstiprināšanu amatā.
Pēc kritikas par profesionālo reputāciju Skujiņš atsauca savu kandidatūru uz šo amatu.
